Marta Duškina

Dzimusi Tirzas pagastā rentnieka Kārļa Kociņa ģimenē. Mācījusies draudzes skolā, tad Lazdonā vidusskolā. Tur skolotāja Erna Romāne iepazīstina ar marksismu.

Pēc 1.pasaules kara mācās Rīgas valsts 3. ģimnāzijā. 1920.gadā iestājas komjaunatnē un sāk nelegālas gaitas. 

1924.gadā beidz Skolotāju institūtu. Seko skolotājas darbs Trapenē, Rīgā, Valkā, Alūksnē.

1934.gadā zaudē darbu un aizbrauc uz Abreni. 1936. gadā sastop no cietuma atbrīvotos zemniekus-komunistus, arī Duškinu. Reiz skolēna māte paver durvis, kad Marta ar Duškinu klausās Maskavas radio. Par Martu jau iepriekš visās vietās ir politiska rakstura sūdzības. Šajā gadījumā apprecoties ar Duškinu izglābjas no droša cietuma. Tā stāsta 1941.g. izdevums "Darba sievietes" un turpina - "Vēsts par Sarkanarmijas iesoļošanu 17.jūnijā atklīst arī tālajā Latgales kaktā. Nu viņas kādreizējie vajātāji staigā pelēkām sejām, bet Marta ir tik laimīga kā vēl nekad." 

1940.gada augustā brauc uz Rīgu, sāk vadīt 41. nepilno vidusskolu, kļūst par PSRS Augstākās Padomes deputāta kandidāti, 1.sasaukuma deputāti.

1941. gadā jūnijā piedalījusies Baltezerā nošauto Latvijas patriotu tiesāšanā "Nāves sodu piespriešanā piedalījusies arī "augstākās padomes" deputāte Marta Duškina". Tēvija, 24.07.1941)

Kara laikā viņas gādībā bija evakuētie bērni no Latvijas, vajadzēja rūpēties par mītni, siltumu, uzturu un apģērbu. 

1941.g. un 1945.-1951. g. Rīgas Tautas izglītības nodaļas vadītāja, šo posteni zaudēja, jo M. Duškinai  pārmeta kādreizējo sastāvēšanu Latvijas sociāldemokratiskā strādnieku partijā. 

No 1951.gada  Rīgas 3. vidusskolas (Kr.Valdemāra ielā 2) direktore. Ieveda skolēna formas cepures nēsāšanu. Zinātnisks šodienas referāts vēsta, ka to kritizēja kā fašistisku. Bez ministrijas atļaujas ieviesa zilu skolas formas tērpu ar baltu apkaklīti. Pie formas tērpa 3.vidusskolā bija jānēsā apsieta tautiska prievīte (ja nebija  pionieris) .

1956.g. Nopelniem bagātā skolotāja,1957.g. komunistiskās partijas biedre. Laikabiedri Martu Duškinu atceras kā liela auguma raženu sievu, kura iedveš respektu ar zināmu bardzību,  panāk klusumu un kārtību skolas gaiteņos un klasēs ar skaļu balsi.

Kad Latvijā tā saucamie nacionālkomunisti krita nežēlastībā, arī Marta Duškina bija to vidū. Par to, ka A. Zviedre (Ferstere) beidzot vidusskolu 1961.gadā bija saņēmusi sudraba medaļu un viņas tēvs - direktores novadnieks mācītājs Kārlis Zviedris bijis vecāku komitejā, M.Duškinu izslēdza no komunistiskās partijas un atlaida no direktores amata.

No 1962. gada pensionāre, nedaudz pasniedza latviešu valodu 3. vidusskolā un vadīja  Klašu audzinātāju fakultāti Pedagoģiskajā tautas universitātē. Referātā par disciplīnu galvenā doma: disciplinēts cilvēks apzināti izpilda rīkojumu un to neapspriež, un arī ka nepareizi tiek saprasts lozungs "Laimīgā bērnība".

 Mūža nogalē regulāri apmeklēja baznīcu kopā ar skolotāju Austru Rumpi.

D a r b i. Jaunus ceļus meklējot R., 1959.g.

Dēls - grafiķis Pauls Duškins/Kalējs

Avots: Latvijas PSR mazā enciklopēdija, 1967.g.; Mana skola Rīgas valsts 3. ģimnāzija, 2016. g.