Ferencs Mādls

Ferencs Mādls bija Ungārijas trešās republikas otrais prezidents laikā no 2000. līdz 2005. gadam.

Ilgus gadus bijis tieslietu zinātnieks.

Viņš bija starptautisko tiesību speciālists, sarakstījis 20 grāmatas.

Nav bijis Ungārijas politisko partiju biedrs nedz PSRS okupācijas gados (1945-19.06.1991), nedz vēlāk.

Bija 2026. gada aprīlī uzvarējušā Ungārijas politiskā spēka Tisza vadītāja Pētera Maģāra vectēva brālis. 

***

Ferencs Mādls piedzima 1931. gada 29. janvārī Bānas (Band) ciemā, Vespremas apriņķī, Ungārijas Karalistē, Donavas švābu ģimenē.

1955. gadā viņš ieguva Etveša Lorānda universitātes Juridiskās fakultātes diplomu.

Laikā no 1961. līdz 1963. gadam viņš studēja Strasbūras Universitātes starptautisko salīdzinošo tiesību fakultātē.

No 1955. gada Mádls strādāja par juridisko sekretāru un pēc tam par tiesas sekretāru, pēc tam no 1956. gada līdz 1971. gadam viņš strādāja par politisko un juridisko referentu Ungārijas Zinātņu akadēmijas Centrālajā birojā, vēlāk tiekot paaugstināts par nodaļas vadītāju.

1964. gadā viņam tika piešķirts politikas un tiesību zinātņu kandidāta akadēmiskais grāds.

No 1971. gada viņš pasniedza Budapeštas Zinātņu universitātes Civiltiesību katedrā kā docents, pirms turpināja šo darbu kā universitātes pasniedzējs no 1973. gada.

Tikmēr no 1972. gada līdz 1980. gadam viņš strādāja Ungārijas akadēmijas Politikas un tiesību institūtā,

1974. gadā viņš ieguva doktora grādu ar disertāciju "Uzņēmums un ekonomiskā konkurence Eiropas ekonomiskās integrācijas tiesībās".

No 1978. gada līdz 1985. gadam ieņēma Civilzinātņu institūta direktora amatu.

 No 1985. gada līdz savai nāvei 2011. gada maijā viņš bija Budapeštas Zinātņu universitātes Starptautisko privāttiesību fakultātes direktors.

1987. gadā viņš tika ievēlēts par Ungārijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Viņš nebija saistīts ne ar vienu partiju.

No 1990. gada 23. maija līdz 1993. gada 22. februārim viņš bija ministrs bez portfeļa Jožefa Antala valdībā.

 Viņam bija uzticēts pārraudzīt Ungārijas Zinātņu akadēmiju; viņš palīdzēja noteikt valdības zinātnes politikas mērķus, kā arī rūpīgi uzraudzīja saistīto valsts uzdevumu saskaņošanu un to īstenošanu; uz atsevišķu komisiju pamata viņš pārstāvēja valdību un premjerministru starptautiskās organizācijās; viņš sadarbojās ar tieslietu, ārlietu un starptautisko ekonomisko attiecību ministriem noteiktu uzdevumu īstenošanā.

No 1991. gada viņš pildīja arī valdības komisāra pienākumus saistībā ar Bēsas-Naģmarošas hidroelektrostacijas projektu.

Pēc valdības ierosinājuma 1992. gada beigās viņa vadībā tika izveidota starpportfeļu komiteja, lai pētītu mākslas darbus, kas Otrā pasaules kara laikā un pēc tā nelegāli tika izvesti uz bijušo Padomju Savienību no Ungārijas, lai panāktu to atgriešanu.

Viņš ieņēma Valsts īpašuma aģentūras direktoru padomes priekšsēdētāja amatu 1990. gada 1. augustā un no 1992. gada valdības uzdevumā īstenoja Valsts banku uzraudzības iestādes uzraudzības pilnvaras, vienlaikus tiekot iecelts par Banku uzraudzības iestādes komitejas priekšsēdētāju, šo amatu pildot līdz 1993. gada februārim. Viņš īstenoja arī Ungārijas Zinātņu akadēmijas centrālā biroja un Nacionālā zinātniskās pētniecības fonda uzraudzības kontroli.

1990. gada augustā viņš tika iecelts par valdības Zinātnes politikas komitejas priekšsēdētāju, un no 1992. līdz 1993. gadam viņš vadīja Cilvēkresursu politikas kabinetu.

1993. gadā ievēlēts par Zinātņu akadēmijas pilntiesīgu locekli, pasniedza tiesības vairākās augstskolās.

No 1993. gada 22. februāra līdz 1994. gada 15. jūlijam viņš bija kultūras un izglītības ministrs.

 No 1994. gada februāra līdz jūlijam viņš ieņēma Augstākās izglītības un zinātnes padomes priekšsēdētāja amatu.

Tāpat 1994. gadā viņš tika iecelts par Nacionālā kultūras fonda priekšsēdētāju. Viņš kandidēja kā opozīcijas MDF-KDNP-Fidesz kandidāts Republikas prezidenta amatam 1995. gadā.

Kopš 1996. gada viņš bija Ungārijas Pilsoniskās sadarbības asociācijas priekšsēdētājs.

Kopš 1999. gada viņš ir Viktora Orbāna valdības zinātniskās padomdevējas institūcijas loceklis.

No 2000. līdz 2005. gadam Mādls ieņēma Valsts prezidenta amatu. 

2001.g. apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.

2006. gadā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sanēma Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu balvu, kuru pieteica bijušais Ungārijas prezidents Ferencs Mādls.