Frīdrihs Ketlers
- Дата народження:
- 25.11.1569
- Дата смерті:
- 17.08.1642
- Категорії:
- , Аристократ, Військова людина, Дворянин, Правитель
- Громадянство:
- німець
- Кладовище:
- Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī
1587-1596.-Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks.
1596.- 1616.- Zemgales hercogs
Dzimis 1569. gadā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda un Meklenburgas hercoga Albrehta VII meitas Annas ģimenē kā vecākais dēls.
Skolotāji Johans Simonijs un Johans Rīvijs sniedza Frīdriham labu izglītību, ko viņš papildināja ārzemju ceļojumos.
Hercoga Gotharda testamentā bija noteikts, ka Kurzemes un Zemgales hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām mantos viņa abi dēli, tādēļ pēc tēva nāves 1587. gadā Frīdrihs līdzās nepilngadīgajam brālim Vilhelmam kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieku.
1596. gadā, kad Vilhelms sasniedza pilngadību, brāļi Tērvetes Kalnamuižas (Hof zum Berge) pilī tomēr noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās - Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī.
1598. gadā Kurzemes un Zemgales feodālais seniors Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds III Vāsa apstiprināja hercogistes sadalīšanu.
1600. gada 1. maijā hercogs Frīdrihs Volgastē salaulājās ar Pomerānijas-Volgastes princesi Elizabeti Magdalēnu (1580-1649).
Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) laikā hercogs Frīdrihs kopā ar brāli Vilhelmu vadīja hercogistes karaspēku kaujās ar zviedriem.
1603. gadā hercogs Vilhelms Aucē saaicināja Kurzemes muižniekus iebrukumam Vidzemē, tomēr pēc tam paskaidroja, ka tā ir bijusi vienīgi mācību trauksme, lai pārbaudītu muižnieku uzticamību.
Toties Frīdriha vadībā 300 vīru lielais Kurzemes un Zemgales jātnieku karaspēks piedalījās Salaspils kaujā (1605). Kara laikā pieauga Zemgales un Kurzemes muižnieku pretestība brāļiem Ketleriem.
1615. gadā Aucē sasauktajā Kurzemes landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ 1615. gadā pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes.
Tādēļ 1617. gada 4. aprīlī Skrundas pilī sanākušajā Kurzemes landtāgā hercogam Vilhelmam atņēma hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes.
Viņa vietā par Kurzemes hercogu 1618. gadā tika ievēlēts Frīdrihs, kurš apstiprināja jaunu hercogistes pārvaldes konstitūciju Formula regiminis, kas piešķīra daudz lielākas tiesības muižniekiem. Hercogs Frīdrihs vairs nevarēja pieņemt nevienu lēmumu bez Hercogistes padomes piekrišanas, tādējādi Kurzemes hercogiste kļuva par konstitucionālu monarhiju.
1622. gadā hercoga rezidenci Jelgavā aplenca zviedru karaspēks un Frīdrihs bija spiests pārcēlties uz Kuldīgu.
Hercogam Frīdriham nebija pēcnācēju, tādēļ 1625. gadā viņš ierosināja landtāgā jautājumu pat Vilhelma dēla Jēkaba atzīšanu par troņmantinieku.
Hercogistes padome piekrita tam un par viņa mantinieku kļuva hercoga Vilhelma dēls Jēkabs Ketlers, kas jau 1638. gadā kļuva par hercogistes līdzvaldnieku.
Джерело: wikipedia.org, news.lv
назва | з | до | зображень | мови | |
---|---|---|---|---|---|
Kuldīgas ordeņa pils (vieta) | 00.00.1245 | 00.00.1708 | lv | ||
Lielauces muižas pils. Gross Autz | lv |
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Gothards Ketlers | Батько | ||
2 | Anna von Mecklenburg | Мама | ||
3 | Vilhelms Ketlers | Брат | ||
4 | Anna Radzivila | Сестра | ||
5 | Elizabete Magdalēna Ketlere | Дружина | ||
6 | Jakob Kettler | Племінник | ||
7 | Sofija Ketlere | Свояченица | ||
8 | Albrehts Radvils | Шурин | ||
9 | Albrecht VII | Дед | ||
10 | Anna of Brandenburg | Бабушка | ||
11 | Georgs Mancelis | Подчиненный |