Gothards Ketlers
- Дата народження:
- 02.02.1517
- Дата смерті:
- 17.05.1587
- Додаткові імена:
- Godthartt Kettler, Gothardus Kettler;
- Категорії:
- , Військова людина, Граф, Дворянин, Політик, Правитель
- Громадянство:
- німець
- Кладовище:
- Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī
Gothards I Ketlers dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Jelgavā bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes administrators.
Dzimis 1517. gadā senā Vestfālenes aristokrātu ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns.
Apmēram 1537. gadā iestājās Vācu ordenī, 1551. vai 1552. gadā kļuva par ordeņa saimniecības pārzini Cēsu pilī, bet 1554. gadā par Daugavpils komturu.
Gatavojoties karam ar Rīgas arhibīskapu, mestra koadjūtors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadā nosūtīja komturu Ketleru vervēt algotņus uz vācu zemēm.
1558. gadā, sākoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par Vīlandes komturu, 1558. gada 9. jūlijā komturu Gothardu Ketleru ordeņa sanāksmē Valkā ievēlēja par mestra koadjūtoru.
1558. gadā viņš vadīja 500 algotņu un vismaz 3000 latviešu karavīru uzbrukumu krievu spēkiem, kas bija ieņēmuši Tērbatas bīskapijas zemes.
Kādā no kaujām viņš krita no zirga un lauza kāju, tādēļ Tērbata palika neieņemta. Saņēmis plašas pilnvaras, viņš augustā devās uz Viļņu, kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu.
1558.g. 31. augustā tika noslēgts padošanās līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai Bauskas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Sēlpils cietokšņus.
Pēc atgriešanās Livonijā 1559. gadā Gothards Ketlers panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā.
1561. gada 28. novembrī viņš Viļņā parakstīja līgumu (t.s. Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru Livonija nonāca Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Kā atlīdzību par savu uzticību viņš un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis.
Oficiāli viņš 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam "Melnajam", pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.
Jaunais valdnieks enerģiski ķērās pie savas valsts pārveides.
1565. gadā viņš lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas. Revīzijas vadīja pirmajā gadā Stefans Bilovs, nākošajā gadā šai darbā viņam sekoja Aleksandrs Einhorns un Zalomons Hennings.
1566. gada 11. martā viņš apprecējās ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.).
Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili, pēc tam Sēlpili, tad Kuldīgas pili, beidzot Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās tikai 1578. gadā.
Revīzijas ziņojumā bija minēts, ka hercogvalstī ir tikai trīs lielākas baznīcas Jelgavā, Bauskā un Dobelē, citās pilsētās un miestos ir mazi koka lūgšanu nami. Ļaudis dzīvojot tumsībā un māņos, daudzi no viņiem nomirstot nekristīti.
Pēc hercoga Gotharda priekšlikumu 1567. gada landtāgs nolēma celt 70 baznīcas un pie astoņām no tām ierīkot skolas un nabagu mājas.
1570. gadā tika apstiprināta Einhorna izstrādātā baznīcas kārtība. Hercogs uzdeva superintendentam un sevišķam baznīcu pārlūkam, mazākais, ik pa diviem gadiem reizi apceļot draudzes, pārklaušināt zemniekus, pārlūkot mācītājus un skolotājus viņu darbībā.
Savā darbībā viņš sadūrās ar bijušo ordeņa bruņinieku, īpaši ar Dobeles komtura Matīsa fon der Rekes pretestību.
1570. gada viņš bija spiests apstiprināt t.s Gotharda privilēģiju, piešķirdams muižniekiem plašas mantojuma tiesības uz agrāk piešķirtajām muižām.
1578. gadā jaunais Polijas karalis Stefans Batorijs par Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratoru apstiprināja hercoga Gotharda radinieku Georgu Radvilu, bet 1579. gadā no jauna apstiprināja Gothardu Ketleru par Kurzemes hercogu.
Gothards Ketlers mira 70 gadu vecumā Jelgavas pilī 1587. gada 17. maijā. Viņam bija septiņi bērni, no kuriem četri sasniedza pilngadību. Savu valsti viņš sadalīja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, meitu Annu izprecināja lietuviešu kunigaitim Albertam Radvilam, bet meitu Elizabeti Tešenes hercogam Ādamam Vencelim (Adam Wenzel von Teschen).
Viņa pēcnācēji hercogistē valdīja līdz pat 1737. gadam.
Interesants ir fakts, ka Gothards Ketlers ir ciltstēvs- tiešs sencis visiem 21. gadsimta Eiropas monarhiem un kroņprinčiem.
Джерело: wikipedia.org, news.lv
назва | з | до | зображень | мови | |
---|---|---|---|---|---|
Kuldīgas ordeņa pils (vieta) | 00.00.1245 | 00.00.1708 | lv | ||
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca | 00.00.1522 | lv | |||
Zaļenieku Luterāņu Zaļās draudzes baznīca | lv |
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Frīdrihs Ketlers | Син | ||
2 | Vilhelms Ketlers | Син | ||
3 | Anna Radzivila | Дочка | ||
4 | Anna von Mecklenburg | Дружина | ||
5 | Albrecht VII | Свикровь/тесть | ||
6 | Anna of Brandenburg | Свекор/теща | ||
7 | Albrehts Radvils | Зять | ||
8 | Sofija Ketlere | невестка | ||
9 | Elizabete Magdalēna Ketlere | невестка | ||
10 | Jakob Kettler | Внук | ||
11 | Фрі́дріх-Казими́р фон Ке́ттлер | Внук | ||
12 | Ferdinands Ketlers | Внук | ||
13 | Maria Amalia of Kurland | Внучка | ||
14 | Louise Elisabeth von Kurland | Внучка | ||
15 | Mikołaj Krzysztof Radziwiłł | Дальний родственник | ||
16 | Johans Pisterfelds | Знакомый, Подчиненный | ||
17 | Zālamons Hennings | Подчиненный | ||
18 | Ivan the Terrible | Противник | ||
19 | Magnuss Kurzemes bīskaps | Противник | ||
20 | Matiass fon der Reke | Противник, Солдат | ||
21 | Стефан Баторій | Командир | ||
22 | Sigismund II. August | Командир | ||
23 | Henry III of France | Командир | ||
24 | Nikolajs Radvils Melnais | Товариш, наступник |
28.11.1561 | Livonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasali
05.03.1562 | Rīga ratificē Viļņas ūniju. Beidz pastāvēt Livonijas ordenis. Izveidotas Kurzemes- Zemgales un Pārdaugavas hercogistes
01.07.1569 | Ļubļinas ūnija
Ļubļinas ūnija bija Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas karalistes apvienošanās.
28.09.1573 | Jelgava iegūst pilsētas tiesības
21.10.1578 | Livonijas karš: Cēsu kaujas
Cēsu kauja bija pavērsiens Livonijas kara gaitā, kas noveda pie Krievijas sakāves un pilnīgas atteikšanās uz pretenzijām uz bijušās Livonijas konfederācijas teritoriju uz vairāk kā 100 gadiem. Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (Livländischer Krieg /Erster Nordischer Krieg/ Ливонская война, / Liivi sõda /Livonijos karas /25-årskriget mot Ryssland, / I, II wojna o Inflanty) bija 25 gadus ilgs (1558 - 1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558-1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561-1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561-1583). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija tika pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.