Livonijas karš: Krievija "cedē atpakaļ" okupēto Igauniju un Livoniju Polijas -Lietuvas karaļvalstij, ar kuru tās iepriekš bija noslēgušas ūniju, lai spētu pretoties maskaviešiem

Jamas Zapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļskas miera līgums miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582. gada 15. janvārī parakstīja Krievijas (Masakavijas) cara un Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka pārstāvji. 

Septiņus gadus pēc kārtējā iebrukuma kaimiņzemēs, Krievija atsacījās no kara laikā okupētās agrākās Livonijas konfederācijas (Latvijas un Igaunijas) austrumu daļas un to atpakaļ pārņēma Polijas-Lietuvas kopvalsts, ar kuru Livonija jau iepriekš bija noslēgusi ūniju. 

Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt Pļusas mieru arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī okupētās Ingrijas zemes ap tagadējo Pēterburgu.

*

Livonijas kara sākumposmā Krievijas caram Ivanam IV izdevās ieņemt ievērojamas neatkarīgās Livonijas (tagadējās Latvijas un Igaunijas priekšteces) teritorijas, kuras bija 1561. gadā bija noslēgušas ūniju ar Polijas- Lietuvas republiku. 

1576. gadā par Polijas-Lietuvas karali tika ievēlēts Stefans Batorijs, kas reorganizēja savu armiju un panāca lūzumu kara gaitā.

1578. gadā Stefans Batorijs ieņēma un atguva Cēsis.

1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Maskavijā (Krievijā) un ieņēma Veļikijelukus (Великие Луки).

1580. gadā zviedri ieņēma Korelas cietoksni.

1581. gadā Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja Narvas cietoksni.

1581.-1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca Pleskavas kremli, tomēr nespēja to ieņemt.

***

Kara rezultātā no pasaules kartes kā valstisks veidojums izzuda neatkarīgā Livonijas konfederācija, tomēr kara rezultātā Maskavija (Krievija) nespēja nodibināt kontroli pār tās teritoriju un tā palika "Eiropas tiesiskajā telpā" kā Polijas - Lietuvas vasalis, kurai pati bija lūgusi palīdzību pret nemitīgajiem krievu- mongoļu uzbrukumiem un pievienojusies brīvprātīgi. 

1583. gadā Krievija bija spiesta atteikties no plāna sev nodibināt vasaļatkarīgu Livonijas karaļvalsti okupētajās teritorijās. Kara rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Daugavas vienā krastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, bet otrā krastā Pārdaugavas hercogiste. Abas jaunās hercogistes, atšķirībā no Livonijas bija sekulāras (tās pārvaldīja "laicīgo varu" pārstāvošas personas) un zeme, kura bija "kopīpašums" Livonijas ordeņa laikā kļuva par mantojamu sākumā lēņu, vēlāk privātu īpašumu.