Pēteris Mago
- Дата народження:
- 00.00.1879
- Дата смерті:
- 26.04.1941
- Дівоче прізвище персони:
- Пётр Иванович Магго-Мага
- Додаткові імена:
- Maga, Maggo,
- Категорії:
- Більшовики, Вбивця, Військова людина, Кат, Комуніст, Учасник Першої світової війни, Чекіст
- Кладовище:
- Der Nowodewitschi-Friedhof
Pēteris Ivana dēls Maggo (Пётр Иванович Магго, 1879 — 1941) — padomju čekists, valsts drošības spēku kapteinis, bende
Dažādos avotos tieks dēvēts par latvietis, lai gan pēc pieejamām ziņām - visdrīzāk no Somijas, Karēlijas vai Igaunijas austrumu daļas.
Ir avoti, kuros norādīts, ka dzimis Dinaburgā ( tagad - Daugavpilī). Apstiprinājuma tam nav. Šis fakts parādījās periodā, kad ļoti būtiski pēc Ukrainas-Krievijas kara sākuma sākās daudzi labojumi Wikipedijā. Faktu vērtējam ļoti kritiski. Netiešs apliecinājums tam, ka pirmā darba vieta VČK ir Sveaborgā (zviedru Sveaborg, Sveabory - Svea cietoksnis) jeb Suomenlinna (somu latīņu Suomenlinna - somu cietoksnis), kas ir nocietinājumu bastionu sistēma salās netālu no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Administratīvi tas ir Helsinku pilsētas rajons.
Beidzis 2 klases vietējā pamatskolā.
Piedalījies 1. Pasaules karā.
1917. gadā iestājies KP(b).
No 1918. gada aprīļa- Sveaborgas VČK nodaļā, 1. atsevišķās rotas kareivis.
No 1918.g. oktobra - VČK iekšējā cietuma uzraugs
No 1920.g. VČK iekšējā cietuma uzraugs, Bolšaja Lubjanka Nr 11. mājas komendants
1931. gadā pēc paša vēlēšanās kļuvis par OGPU (ОГПУ) komendatūras darbinieku speciālu uzdevumu veikšanai - slepkavoja cilvēkus, izpildot t.s. nāvessodus. Līdztekus Vasilijam Blohinam - viens no daudzskaitlīgāko nāvessodu izpildītājiem - pēc vēstures pētnieka Borisa Sopeļņaka (Борис Сопельняк) aprēķiniem nogalinājis vairāk 10,000 cilvēkus.
Pēc pētnieces Golovkovas ziņām, piedalījies kā bende arī Butovas upuru slaktiņos.
1941. gadā miris no alkoholisma sekām - aknu ciroze.
Kremēts, urna apglabāta Novodevičje kapsētā Maskavā kolumbārijā.
Avots: wikipedia.org;, memorial
Джерело: wikipedia.org, timenote.info
назва | з | до | зображень | мови | |
---|---|---|---|---|---|
The Military Collegium of the Supreme Court of the Soviet Union | en, lt, lv, ru |
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Сардион Надарая | Коллега | ||
2 | Ernests Mačs | Коллега | ||
3 | Efim Evdokimov | Коллега | ||
4 | Георгий Алафер | Коллега | ||
5 | Дмитро Токарєв | Коллега | ||
6 | Nikolajs Siņegubovs | Коллега | ||
7 | Генрих Ягода | Коллега | ||
8 | Петр Яковлев | Коллега | ||
9 | Васи́ль Блохі́н | Коллега | ||
10 | Mihails Krivenko | Коллега | ||
11 | Naums Turbovskis | Коллега | ||
12 | Nikolaj Antonov-Gricjuk | Коллега | ||
13 | Миха́йло Матвє́єв | Коллега | ||
14 | Ivans Dernovojs | Единомышленник | ||
15 | Дмитрий Успенский | Единомышленник | ||
16 | Sergejs Korņiljevs | Единомышленник | ||
17 | Артем Зеленый | Единомышленник | ||
18 | Наум Турбовский | Единомышленник | ||
19 | Ivan Nagorny | Единомышленник | ||
20 | Розалія Землячка | Единомышленник |
20.12.1917 | Čekistu diena
19.09.1939 | Ostaškovas koncentrācijas nometne poļu karagūstekņiem
Ostaškovas nometne – koncentrācijas nometne, kur bija ieslodzīti poļu karagūstekņi. Atradās Nilo- Stolobenskas tuksneša teritorijā netālu no Ostaškovas pilsētas Krievijas federācijā. Nometnē tika turēti 4 700 poļu žandarmi, policisti un citu amatu pārstāvji. Viņi visi tika nošauti 1940. gada aprīlī – maijā.
05.03.1940 | Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā
PSKP CK politbirojs pieņem slepeno t.s. "Katiņas rezolūciju", kurā atļauj PSRS sagūstīto Polijas pilsoņu nošaušanu