Andrejs Frīdenbergs
- Дата народження:
- 01.02.1895
- Дата смерті:
- 09.09.1969
- По батькові:
- Andrejs
- Дівоче прізвище персони:
- Kurts Andrejs Frīdenbergs
- Категорії:
- , Адвокат, Военный орден Лачплесиса, Дипломат, Учасник Першої світової війни, Юрист, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
FRĪDENBERGS ANDREJS Andreja dēls 5. Cēsu kājn. pulka kareivis. Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1895. g. 1. febr. Antverpenē strādnieka ģimenē (tēvs - vēlāk zvērināts advokāts un pazīstams sabiedrisks darbinieks A. Frīdenbergs).
Beidzis ģimnāziju un iestājies Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē.
Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis automobiļu rotā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. okt. Rīgā, tolaik būdams ārlietu ministra Z. Meierovica sekretārs. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugst. par kaprāli.
1919. g. 12. nov., kad mūsu velosipēdistu rota uzbruka Iecavas skolai un nokļuva ložmetēju ugunī, F. ar patšauteni apklusināja ienaidnieka ložmetēju, tā lielā mērā sekmēdams skolas ieņemšanu, 3 ložmetēju, 16 gūstekņu saņemšanu un trofeju ieguvi.
1919. g. decembrī atgriezies Ārlietu ministrijā, kur strādājis līdz 1920. g. 1. oktobrī
Bijis Latvijas delegācijas sekretārs Latvijas un Krievijas miera sarunās Maskavā,
vēlāk 1920. g. Bulduru konferences kancelejas priekšnieks.
No armijas atvaļināts 1920. g. 24. martā. Līdz 1922. g. strādājis par prokūristu.
1925. g. beidzis LU Tiesību zinātņu fakultāti, zvērināts advokāts. 2. pasaules kara beigās devies trimdā.
Apmeties uz dzīvi Austrālijā.
Miris 1969. g. 9. sept. Melburnā. Vārds ierakstīts kapa piemineklī Rīgas Meža kapos.
*******************
Sašutušie latvieši Austrālijā izstumj A.Frīdenbergu no savas sabiedrības
Laiks nr.62 04.08.1954.
SAUCIENI: "KĀPĒC NEESAT ČEKISTA UZVALKĀ? BRAUCIET UZ PADOMIJU!"
Iespļauj apvainotam sejā
Melburnā. Austrālijā. Padomju spiegošanas tikla bij. vadītāja Petrova atklājumi Austrālijas parlamenta karaliskās izmeklēšanas komisijas nopratināšanās, kur ļoti smagi par ziņu sniegšanu padomju aģentiem apsūdzēts arī latvietis Andrejs Frīdenbergs, latviešu sabiedrībā izraisījuši rūgtu sašutumu un saviļņojumu.
23. jūlijā, pēc tam, kad no laikrakstiem bija zināmi Petrova atklājumi par Frīdenbergu, notika Melburnas latviešu biedrības sapulcē. Biedrības valde jau pirms sapulces bija izslēgusi Andreju Frīdenbeigu no biedrības biedru sastāva, ko paziņoja arī sapulcē. Bet kādu brīdi pēc sākuma sapulcē ieradās arī pats apsūdzētais un prasīja, lai viņam ļauj runāt. Sapulces vadītājs, redaktors Z. Bārda lūdza Frīdenbergu iziet sapulces priekštelpās, kamēr sapulce apspriedīs viņa vēlēšanos. Kad Frīdenbergs gāja ārā no zāles, viņu pavadīja sašutušo sapulces dalībnieku saucieni: „Kāpēc neesat čekista uzvalkā?" „Brauciet uz Padomiju!", „Kauns!", "Nodevējs!".
Ar 35 pret 16 balsīm pēc tam sapulcē nolēma uzklausīt Frīdenberga paskaidrojumus tad, kad apspriešanā nāks dažādi jautājumi.
Kad Frīdenbergam paziņoja sapulces lēmumu, viņš izlikās ļoti sadusmots, ka to neuzklausa tūdaļ, un asus vārdus mētādams atstāja sapulces vietu.
Kad sapulcē kļuva zināms balsojuma rezultāts dažādos jautājumos ļaut runāt arī Frīdenbergam, sapulces telpas atstāja Latvijas konsulārais pārstāvis Austrālijā O. Rozītis. plkv. V. Veisa drīves biedre O. Veisa un vēl citi.
Kad A. Frīdenbergs atstāja sapulces zāli, viņam sekoja 3 vīri - grafiķis G. Zilberts, rež. V. Leists un DV Melburnas nod. biedrs H.Rozentāls.
G. Zilberts, kas pats ir bijis boļševiku gūstā, sauca: "Frīdenberga kungs, pagaidiet!". Gaitenī A. Frīdenbergs arī apstājās. Viņš iebāza rokas kabatās un teica: „Ja vēlaties man sist, tad nedariet to no muguras." V. Leists uz šo atbildēja: "Nebaidāties, no mugurpuses sit un šauj tikai čekisti."
Sekojošā sarunā gaitenī A.Frīdenbergs noliedza, ka saņēmis naudu vai spiegojis. Viens no sarunas dalībniekiem teica: „Jūs esat riebīgs suns. Es saprastu, ja čekas spiegs kļūtu kāds neapzinīgs un neizglītots tautietis, bet Jūs nākat no latviešu intelliģences vidus."
Runātājam tajā brīdī garām gāja kāda tautiete. apstājās, paskatījās uz A. Frīdenbergu un iespļāva tam tieši sejā, pēc kam pagriezās un aizgāja, nosaukdama: „Spiegs!"
Tajās pašās telpās apakšējā stāvā notika Melburnas latviešu sporta kluba Dainas gadskārtējā balle. Puiši traucās augšējā stāvā, lai "apbrīnotu" A. Frīdenbergu, kas sacīja: „V. Petrovs jau var pateikt, ka arī kurš katrs cits latvietis ir spiegs." V. Leists uz to atbildēja: „Nē, to viņš tomēr nevar!" A. Frīdenbergs pa to lai ku bija izņēmis kabatas lakatiņu un slaucīja seju.
VAI GAIDĀMI JAUNI ATKLĀJUMI?
A. Frīdenbergs Melburnas rīta laikrakstā „The Sun", paskaidroja, ka jūtas atspēkojis visas pret viņu vērstās Petrova apsūdzības. Tajā pašā avīzē gan arī teikts, ka A. Frīdenbergs tagad izslēgts no visām latviešu organizācijām, kurās viņš sastāvējis, arī no Melburnas ev.-lut. latviešu draudzes.
Laikraksts arī apraksta, ka A. Frīdenbergam nav ļauts runāt MLB sapulcē un ka 1952. g. viņš bijis MLB vicepriekšsēdis. MLB bij. priekšsēdis A. Strazdiņš (tagad par priekšsēdi ievēlēts inž. K. Stiebris), kas strādā turpat, kur A. Frīdenbergs — General Motors Holden, saka, ka visi tur nodarbinātie latvieši A. Frīdenbergu ignorējot. Pats A. Frīdenbergs austrāliešu avīžniekam teicis, ka V. Petrova liecības dēļ viņš var zaudēt darbu: „Ko es tad darīšu? Man nav naudas," teicis Frīdenbergs. The Sun apzīmē A. Frīdenbergu par pašreiz vientulīgāko cilvēku Austrālijā — visas latviešu sabiedrības pilnīgi atstātu.
Karaliskā komisija nākamo sesiju V. Petrova lietā pārcēlusi no Melburnas uz Sidneju. Sākums Sidnejā nolikts 9. augustā. Vai jau atkal pieminēs kāda latvieša vārdu? Kas zina, jo austrāliešu. Ierēdņi dažus latviešus Sidnejā jau iztaujājuši.
Šī ziņojuma autors nav ne prokurors, ne tiesnesis, viņš tikai atreferē to, kas noticis un kā tas atspoguļojas šejienes presē un latviešu sabiedrībā. Tikko es runāju ar tautieti, kas vicinādams šejienes laikrakstu ar Petrova liecību pret Frīdenbergu kliedza: "Tas ir briesmīgi Tas ir briesmlīgi!" šis tautietis apgalvoja, ka tie divi latvieši, viena sieviete, un viens vīrietis, kam Maskavā aizmuguriski piespriests nāves sods un kuru adreses, pēc Petrova apgalvojuma, Frīdenbergs pēc pieprasījuma no Maskavas esot piegādājis, esot kritušā pulkv. V.eisa dzīves biedre O. Veisa (Melburnā) un plkv. A. Kripens (Sidnejā).
„Tā varbūt tikai tāda bauma," turpināja satrauktais tautietis, "nevar tak būt, ka vēsture tik ļoti atkārtojas, ka šis gadījums līdzinās Jūdasa skūpstam. Redzat, 1952. gada decembra beigās es biju Melburnā latviešu apvienības Austrālijā delegātu sanāksmē, ko vadīja A. Frīdenbergs. Šajā sapulcē par Apvienības priekšsēdi ievēlēja A. Kripenu un Frīdenbergs viņu sirsnīgi apsveica. Ja tas tiesām tā bijis, kā Petrovs liecina, tad šis apsveikums līdzinas Jūdasa skūpstam."
Piebilstams, ka izmeklēšanas komisijā Maskavā ar nāvi notiesātās latvietes un latvieša vārds netika minēts, tos Petrovs uz papīra lapiņas uzrakstīja vienīgi komisijas locekļiem, bet O. Veisas un A. Kripena vārdus latvieši tagad identificē ar izmeklēšanas komisijā minētiem pēc citiem blakus apstākļiem, kas izriet no publicētiem izmeklēšanas komisijas datiem.
Джерело: lkok.com
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andrejs Frīdenbergs | Батько | ||
2 | Amālija Frīdenbergs | Мама | ||
3 | Rasma Melizande Druva | Син | ||
4 | Varis Frīdenbergs | Брат | ||
5 | Tamāra Miezis | Сестра | ||
6 | Maija Bērziņa | Сестра | ||
7 | Māra Frīdenberga | Сестра | ||
8 | Nora Balodis | Сестра | ||
9 | Lilija Frīdenberga | Дружина | ||
10 | Andrejs Oskars Balodis | Племінник | ||
11 | Anna Frīdenberga | Свояченица | ||
12 | Parsivals Miezis | Шурин | ||
13 | Gvido Zemribo | Коллега | ||
14 | Zigfrīds Anna Meierovics | Начальник |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
30.01.1920 | 1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers
1920. gadā noslēgts Latvijas Krievijas pamiers