Laimdota Rone
- Дата народження:
- 20.10.1930
- Дата смерті:
- 07.07.2006
- Додаткові імена:
- Лаймдота Роне
- Категорії:
- Заступник, Письменник, ТБ ведучий, диктор
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
No CVK sniegtajām ziņām:
Darba vieta un amats -1955-1990- Latvijas Televīzija, ziņu dienesta diktore,
1992- 1998 2 sasaukumus Rīgas Dome, deputāte
Pabeigtas šādas mācību iestādes
- Rīgas 29. vidusskola, 1950 un
- Rīgas 12./39. pamatskola, 1945
***
Kolēģiem atmiņā Laimdota Rone palikusi kā ļoti gaišs un mīļš cilvēks
Laimdota Rone bija viena no pirmajām Latvijas televīzijas "Panorāmas" diktorēm celmlauzēm, kas visu laiku populārākajam ziņu raidījumam ielikusi stabilus pamatus.
Televīzijas fondos ir neliels filmas fragments - jauna skaistule no tramplīna eleganti ieslīd baseinā. Laimdota Rone pirms savas TV diktores karjeras izmēģināja arī visai riskanto daiļlēcējas karjeru.
Daudzu atmiņā Laimdota palikusi arī kā LTV virtuves vadītāja, kas ekrānā bija redzama ar bļodiņām, pannām, nažiem un rīvēm un atklāja dažādus virtuves noslēpumus.
Laimdota Rone sagatavojusi pavārgrāmatu "Laimdotas lappusītes".
Būdama Rīgas domes deputāte, savu artavu Laimdota ieguldījusi arī dzimtās pilsētas attīstībā.
Valdis Čukurs, bijušais TV diktors:
— Vai, ar Laimdotiņu nostrādājām kopā precīzi trīsdesmit gadus! Ko lai es jums tādu pastāstu? (Domā.) Man šķiet, ka viņa visu laiku bija it kā uzlādēta ar pozitīvu spriedzi un no viņas izstaroja patīkama enerģija. Viņa bija labestīga un ļoti saulaina. Vēl Laimdota bija apveltīta ar lielām izdomas spējām — šķiet, viņai vienmēr prātā rosījās domas par to, kā varētu būt un kam vajadzētu mainīties — gan televīzijas programmā, gan ziņu lasīšanā. Šo to no Laimdotas ieteiktā abi realizējām. Nekad neaizmirsīšu, kā viņa mūs, savus kolēģus, allaž lutināja ar pašas ceptiem pīrādziņiem un citiem gardumiem.
Maruta Meliņa, ilggadēja TV grimētāja:
— Man pret Laimdotu Roni bija pamatīgs respekts un cieņa — kad sāku strādāt televīzijā, viņa tur jau bija strādājusi krietnu laiku. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka izaugu, skatoties Laimdotas lasītās ziņas: viņa televīzijā strādāja kopš 1955. gada, es uz turieni aizgāju 1977. gadā. Tātad divdesmit gadus dzīvoju ar viņas lasītajām ziņām...
Kādu viņu atceros? Laimdota vienmēr bija korekta, sirsnīga, ieturēta, sirdsmīļa... Man, grimētājai, ar viņu bija ļoti viegli strādāt, jo Laimdota allaž uz mums paļāvās — kā veidot matus, kā grimēt. Un nekad netēloja zvaigzni — to par viņu nevar teikt nekādā gadījumā. Protams, kā jau grimētavā, mums bija arī tīri sievišķīgas sarunas — par kulināriju un citām lietām. Laimdota man paliks atmiņā kā ļoti gaišs un mīļš cilvēks, kura mums visiem pietrūkst.
Andrejs Volmārs, Latvijas televīzijas žurnālists:
— Pats unikālākais man šķiet tas, ka Laimdota pēc aiziešanas no televīzijas izdeva kulinārijas grāmatu. Un mēs par to uzzinājām tikai pēc tam... Ja vaicā, kādu es Laimdotu atceros, man ļoti spilgti atmiņā palikusi epizode no laika, kad Laimdota bija zenītā, bet es tāds jauns puika... Toreiz vēl mitinājāmies vecajā TV ēkā, Āgenskalnā, un reiz, kad Laimdotai bija kāda jubileja, diemžēl neatceros — vārda vai dzimšanas diena —, viņa mūs, "Panorāmas" kolēģus, kas bijām pēc raidījuma palikuši uz vietas, uzaicināja turpat uz kafejnīcu pasvinēt, paēst un iedzert. Un toreiz es tā sēdēju un domāju: ārprāts, Laimdota taču ir dzīva leģenda, un viņa mūs te cienā! Nu, kurš vēl mūs tā ir cienājis... Patiesību sakot, neko līdzīgu neatceros.
Vēl man viņa atmiņā palikusi kā ļoti solīda, ļoti korekta un inteliģenta dāma, kas, ja kādam izteica aizrādījumu, tad, šķiet, tas bija "čerez ņemogu". Var pat būt, ka inteliģence viņai kādreiz traucēja... Un nevajag domāt, ka diktoriem toreiz bija zaļa dzīve. Viņi jau nebija vainīgi, ka, lasot ziņas, viņiem fonā bija LPSR karogs... Un vēl interesants ir fakts, ka krievu žurnālists Vladimirs Sapaks, kas sarakstīja grāmatu "Televīzija un mēs" (tā bija pirmā profesionālā TV žurnālista rokasgrāmata), par Latvijas televīziju bija uzrakstījis, ka šeit strādā blonda un ļoti atturīga diktore. Vārdā jau neviens netika saukts, bet visiem tāpat bija skaidrs, par ko ir runa.
Daina Dumpe, Latvijas televīzijas režisore:
— Atceros Laimdotu kā ļoti korektu, ieturētu, laipnu cilvēku. Mums gan nebija "čomisku" attiecību, taču allaž sasveicinājāmies un laipni pārmijām dažus vārdus. Man tagad ir žēl, ka nedabūjām papļāpāt par tīri sievišķīgām lietām, piemēram, ēdienu receptēm. Bet tā jau ir, ka allaž attopamies pārāk vēlu.
Mārtiņš Hofmanis, bijušais TV diktors:
— Par Laimdotu man ir visjaukākās atmiņas. Viņa bija patiešām mīļa un šarmanta kolēģe. Strādāt kopā ar Laimdotu man bija liels gods, turklāt tās bija īpašas izjūtas, jo atceros viņu kopš bērnu dienām, kad televīzijā skatījos ziņas, ko lasīja Laimdota. Viņa mums, jaunajiem diktoriem, daudz iemācīja, un par to savai bijušajai kolēģei esmu ļoti pateicīgs. Un, neapšaubāmi, Laimdota bija sieviete, kas allaž prata saglabāt savu šarmu.
Atceros arī Laimdotas kulināres talantu: šad tad viņa mūs cienāja ar pašdarinātiem labumiem, ko nesa uz studiju. Vislabāk viņai padevās tortes, ar kurām mūs cienāja svētku reizēs.
Žēl, ka mūžībā aizgājis tik jauks un gaišs cilvēks, bet tāda jau ir dzīve.
**
CEĻĀ UZ MŪŽA MĀJĀM. Atvadu vārdus teica bijušā Jaunatnes teātra aktrise Elvīra Baldiņa — viņa skandēja liriskastautasdziesmas, kurās atspoguļojas Laimdotas dzīves gājums šaisaulē. "Laimdota Rīgā dzimusi, Rīgā augusi, Rīgā mūžu nodzīvojusi, nu guldīta arī dzimtās pilsētas zemē, kur visapkārt jau daudz gaišu un labu dvēselīšu," skandēja Baldiņa. TV ētera dīvas mirstīgās atliekas 4. jūlijā tika guldītas Rīgas Meža kapos blakus viņas mammai. Kapa kopiņu lielākoties klāja lilijas, rozes, gerberas un neļķes baltā krāsā, atgādinot, ka Laimdota bija gaišs cilvēks.
*
NAV VĀRDAM VIETAS. Vissāpīgāk ir Ilzei Konivālai, kurai saulainā vasaras dienā mātes kapā jāmet trīs saujas smilšu. Lielāko atbalstu grūtā brīdī Ilzei sniedza vistuvākie ļaudis — meita Līva un dzīvesbiedrs Pēteris Konivāls. Diemžēl uz bērēm nevarēja ierasties mazmeita Linda, jo viņa patlaban strādā par dejotāju kādā tālā Austrumu valstī, kur reiz dzīvojis jau senāk mūžībā aizgājušais Rones dzīvesbiedrs — televīzijas operators Jevgēnijs Fedorenko. Lai arī Linda nevarēja mūžībā pavadīt savu mīļo vecmāmiņu, viņas materiālais atbalsts palīdzējis noorganizēt bēru ceremoniju.
*
VIEGLAS SMILTIS! Telekompānijas LNT "Novadu ziņu" vienmēr jestrā korespondenta Jāņa Dimanta acīs asaras — Laimdota ilgus gadus bija viņa kolēģe "Panorāmā". Savukārt LTV sabiedrisko attiecību vadītāja Dailes teātra aktiera Pētera Liepiņa meita Ieviņa Liepiņa aizgājējai atnesusi atvadu sveicienus visu tagadējo LTV darbinieku vārdā.
*
DUSI SALDI! Sirmi vīri un sievas — Rones kolēģi, draugi un paziņas — dziļā godbijībā atvadās no aizgājējas. Vēl pēdējie pieskārieni un laba vēlējumi, pa zaļu skuju taku tālajā ceļā dodoties.
*
DZĪVE TELEVĪZIJAI. Izcili talantīgajai televīzijas diktorei Laimdotai Ronei vairs nerūp pilsētas ikdienas duna un steiga — viņa devusies uz veļu valstību. Bet viņas vārds ierakstīts Latvijas televīzijas leģendu sarakstā — Laimdota nodzīvojusi bagātu mūžu un lielāko tā daļu veltījusi LTV attīstībai. No bijušās kolēģes atvadās Saeimas deputāte un bijusī televīzijas diktore Anta Rugāte.
*
LEĢENDA. Latvijas televīzijas muzeja vadītāja Aina Zariņa un muzeja speciāliste Skaidrīte Jurjeva labi pārzina Rones biogrāfiju. Diemžēl nu TV datu sarakstā jāieraksta melns datums — diena, kad izdzisa Laimdotas dzīvība. Abas muzeja darbinieces ir pārliecinātas, ka tautas atmiņā Laimdota būs mūžam dzīva.
pēc Unas Griškevičas un Santas Sergejevas gatavotiem materiāliem
Джерело: news.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Laimonis Ronis | Батько | ||
2 | Matilde Rone | Мама | ||
3 | Jevgeņijs Fedorenko | чоловік | ||
4 | Паулс Путніньш | Коллега | ||
5 | Brigita Zeltkalne | Коллега | ||
6 | Valdis Krisbergs | Коллега | ||
7 | Uldis Deisons | Коллега | ||
8 | Aina Rita Zariņa | Коллега | ||
9 | Ruta Kviese | Коллега | ||
10 | Ivars Kokars | Коллега | ||
11 | Juris Beķeris | Коллега | ||
12 | Verēna Guna Bērziņa | Коллега | ||
13 | Ingrīda Ūdre-Latimira | Коллега | ||
14 | Aivars Berķis | Коллега | ||
15 | Ivars Silārs | Коллега | ||
16 | Jānis Gailis | Коллега | ||
17 | Анна Сейле | Коллега | ||
18 | Pēteris Tabūns | Коллега | ||
19 | Gerda Riekstiņa Sinkeviča | Коллега | ||
20 | Rolands Rikards | Коллега | ||
21 | Edvīns Dāvidsons | Коллега | ||
22 | Aigars Jirgens | Коллега | ||
23 | Pēteris Kārlis Elferts | Коллега | ||
24 | Vaira Paegle | Коллега | ||
25 | Jānis Krūmiņš | Коллега | ||
26 | Māris Grīnblats | Коллега | ||
27 | Mariss Andersons | Коллега | ||
28 | Jānis Straume | Коллега | ||
29 | Valdis Čukurs | Коллега | ||
30 | Vēsma Krāģe | Коллега | ||
31 | Vents Balodis | Коллега | ||
32 | Inese Birzniece | Коллега | ||
33 | Gundars Bērziņš | Коллега | ||
34 | Andris Buiķis | Коллега | ||
35 | Rišards Labanovskis | Коллега | ||
36 | Modris Lujāns | Коллега | ||
37 | Аусма Кантане-Зідоне | Коллега | ||
38 | Valentīna Zeile | Знакомый | ||
39 | Raits Černajs | Знакомый | ||
40 | Aivis Freidenfelds | Знакомый | ||
41 | Rolands Tjarve | Знакомый |
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
06.11.1954 | Sāka raidīt Latvijas Televīzija
19.03.1958 | Pirmo reizi ēterā iziet Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.