Kārlis Baumanis

1835.g. - Viļķenes pagasta Indriķu muižas rentnieka Jākoba Baumaņa un Annes Baumanes (dz.Feldmane) daudzbērnu ģimenē 29. aprīlī (11. maijā pēc jaunā stila) dzimis sestais dēls - Kārlis.

1837.g. - 27. septembrī Baumaņu ģimene pārceļas uz Limbažu pilsmuižas Lemšukalna mājām.

1846.-1848.g. - Baumaņu Kārlis mācās Limbažu draudzes skolā.

1848.-1850.g. - Mācās Limbažu elementārskolā.

1850.-1852.g. - Mācās Limbažu apriņķa skolā.

1853.-1856.g. - Mācās Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā.

1856.-1858.g. - Strādā par mājskolotāju Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkasa ģimenē.

1858.g. - Rudenī dodas uz Pēterburgu.

1858.-1860.g. - Audzinātājs Sv. Annas skolā. Mājskolotājs N. Rebindera ģimenē.

1860.-1881.g. - Vācu valodas pasniedzējs Reformātu skolā.

1862.-1865.g. - Pēterburgas latviešu Lasāmās biedrības biedrs, "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks.

1865.g. - Klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija.

1870.g. - 3. jūlijā laulības ar Sārumu muižas rentnieka Ferdinanda fon Vites meitu Mariju Karolīni Elizabeti.

1870.g. - Vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

1870.-1873.g. - Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs un Dziedāšanas komisijas loceklis.

1871.g. - Kompozīcijas mācības pie čehu mūziķa Voiceha Hlavača.

1872.g. - 14. novembrī dzimusi meita Lilija Elizabete.

1873.g. - Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņotas 3 Baumaņu Kārļa dziesmas: "Tēvijas dziesma", "Daugavas zvejnieku dziesma" un "Dievs, svētī Latviju!", kuras ir arī pašas pirmās latviešu oriģināldziesmas.

1874.g. - Pēterburgā publicēts dziesmu krājums "Austra". Izdots dziesmu krājums "Līgo", kuru cariskās Krievijas cenzūra konfiscē un Daugavmalā sadedzina.

1875.g. - Pēterburgā publicēti: dziesmu krājums "Mortuos plango", veltīts Ata Kronvalda piemiņai; dziesma "Mūsu Tēvs debesīs" (pirmā latviešu garīgā dziesma) un skolotājam Voiceham Hlavačam dāvinātais skaņdarbs ar Bībeles tekstu.

1875.g. - 25. maijā dzimusi meita Marta Matilde.

1875.-1878.g. - Almanahu "Dunduri" līdzstrādnieks un faktiskais izdevējs.

1877.g. - Pavasarī pabeigts krājums "Dziesmu vītols".

1878.g. - Par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni.

1880.g. - Otro Dziesmu svētku repertuārā uzņemtas dziesmas "Trimpula", "Latviski lai atskan dziesmas" un "Mūsu Tēvs debesīs"

1881.g. - Rudenī atbrīvots no darba Pēterburgā.

1882.g. - Pārceļas uz dzīvi Limbažos.

1885.-1904.g. - Piedalās Limbažu Saviesīgās biedrības dzīvē. Vada jautājumu un atbilžu vakarus, izdod "Īsto Baltijas kalendāru".

1888.g. - Trešajos Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo "Dievs, svētī Latviju!".

1895.g. - Ceturtajos Dziesmu svētkos dziesmai "Dievs, svētī Latviju!" atvēlēts latviešu nacionālās himnas statuss.

1904.g. - 28. decembrī (pēc jaunā stila 1905. gada 10. janvārī) šķīries no dzīves. Apglabāts Limbažu kapsētā, kur 1920. gada 10. oktobrī atklāts Gustava Šķiltera veidotais Baumaņu Kārļa piemineklis.

***

CV

Dzimis 1835. gada 11. maijā Vidzemē, Viļķenes (tag. Limbažu raj.) Indriķu pusmuižas nomnieku Jākoba un Annes Baumaņu ģimenē. Mācījies Limbažu elementārskolā un apriņķa skolā (beidzis 1852. gadā), kuru beidzis ar izcilām sekmēm zīmēšanā un mūzikā.

Pēc draudzes skolas beigšanas mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā, kur apguvis vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli.

1856. gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidza semināru ar teicamām atzīmēm visos priekšmetos. Seminārā iegūtās zināšanas kļuva par stingru pamatu, uz kura balstījās Baumaņu Kārļa vēlākie panākumi pedagoģiskajā darbā.

Kirbižu muižā, pirmajā patstāvīgajā darbavietā, Baumaņu Kārlis pirmo reizi nonāk tiešā saskarsmē ar baltvācu muižniekiem, vēro cariskās Krievijas atbalstīto vietējo vāciešu nicinošo attieksmi pret latviešu tautu. Aizskarts nacionālās jūtās un neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, jaunais skolotājs 1858. gada rudenī aiziet no Kirbižu muižas.

1858. gadā Baumaņu Kārlis ieradās Pēterburgā. Tur, dažu mēnešu laikā nokārtojis nepieciešamos eksāmenus un ieguvis mājskolotāja diplomu, viņš sāka strādāt par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Annas baznīcas skolā.

Pēterburgas daudzveidīgā mākslas dzīve izglītoja un garīgi bagātināja Baumaņu Kārli, kaut arī cariskās Krievijas krievu muzikālajos un sabiedriskajos pasākumos viņš piedalījās tikai kā novērotājs. Baumaņu Kārļa intereses attīstījās 2 citos virzienos. Viens no tiem bija radošais darbs, otrs - pedagoģija.

No 1858. līdz 1881. gadam strādājis par skolotāju Pēterburgā, kur viņam idejiski tuvi bijuši Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Atlaišanas iemesls - komponista progresīvā darbība un aktīvā līdzdalība jaunlatviešu kustībai, kā arī aktīvā darbība Dziesmu svētku organizēšanā.

60. gados Pēterburgā tika dibinātas dažādas biedrības.

Tā 1862. gadā izveidojās Latviešu lasāmā biedrība, kuras biedru vidū bija arī Baumaņu Kārlis.

Baumaņu Kārlis atbalstīja jaunlatviešu centienus, bija starp tiem, kuri ievadīja latviešu nacionālās atmodas kustību. Jaunlatviešu vidū viņš bija vienīgais mūziķis, tas deva viņam lielas priekšrocības sabiedrībā.

60. gadu beigās un 70. gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares. Jāņa Cimzes seminārā viņš iemācījās vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, Pēterburgā bija iespēja pētīt krievu komponistu darbu šajā nozarē.

Šajos gados Baumaņu Kārlis sāka domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmas svētkos dziedātas 3 viņa komponētās dziesmas ("Tēvijas dziesma" ar Lapas Mārtiņa tekstu, "Daugavas zvejnieku dziesma" ar F. Brīvzemnieka tekstu un "Dievs, svētī Latviju").

Satraukumu par Baumaņu Kārļa darbību cariskās Krievijas aprindās un arī Baltijas vāciešos sacēla 1873. gadā iznākusī kompozīcija "Latviešu tautas dziesmu liktens", kurā teksts un mūzika bija Baumaņu Kārļa.

1870. gadu vidū Baumaņu Kārlim izcēlās asas polemikas ar vācbaltiešiem sakarā ar to, ka viņš bija kritizējis J. Cimzes "Dziesmu rotas" 3. daļu, pārmezdams Cimzem, ka viņš latviešu tautas dziesmām jaucis klāt svešus tekstus un meldijas. Veicinot Latvijas rusifikāciju, cariskās Krievijas ierēdniecība tomēr neiejaucās, jo tai bija izdevīga latviešu un vācbaltiešu savstarpējā polemika.

Polemikas atskaņas bija arī "Dunduru" satīrā, kur tika izsmieta tumsonība un atpakaļrāpulība.

Baumaņu Kārlis galvenokārt cīnījās pret latviešu tautai svešo salkano meldiju publicēšanu. Niknu Baltijas vāciešu uzbrukumu izpelnījās divi Baumaņu Kārļa komponēto dziesmu krājumi "Austra" (1.—3., 1874) un "Līgo" (1874). Pēdējais tika konfiscēts.

Kopā ar Ausekli Baumaņu Kārlis sakārtojis dziesmu krājumus "Dziesmu vītols" (I-III, 1875 — 1877), kuros bija viņa komponētās dziesmas ar Ausekļa tekstiem ("Uz skolu", "Gaismas pils", "Trimpula", tautas dziesmu harmonizējumi u.c.).

Baumaņu Kārlis komponējis Ausekļa, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka, Jāņa Ruģēna, kā arī savus tekstus.

1881. gadā viņu atbrīvoja no skolotāja darba Reformātu skolā.

1882. gadā Baumaņu Kārlis apmetās Limbažos, aktīvi darbojās Limbažu kultūras dzīvē.

Viņa redakcijā izdots "Īstais Baltijas kalendārs", kur Baumaņu Kārlis publicējis arī savus sacerējumus.

Baumaņu Kārlis miris 1905. gada 10. janvārī, apglabāts Limbažu kapsētā. Kapa pieminekļa autors — Gustavs Šķilters.

Avoti: wikipedia.org, liis.lv