Satversmes sapulces sēdē par Latvijas Republikas himnu apstiprināta Kārļa Baumaņa rakstītā dziesma "Dievs, svētī Latviju"

„Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Skaņdarba rašanās

„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli Baumaņu Kārlis šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.

Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā IV Dziesmu svētkos Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:

„Dievs, svētī Baltiju,
Mūs' dārgo tēviju!
Svētī jel Baltiju,
Ak svētī jel to!
Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mūs tur laimē diet.
Mūs' Baltijā!”

Apsīšu Jēkabs pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” 1905. gada revolūcijas laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”. Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.

Apstiprināšana par Valsts himnu

„Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas PSRS sastāvā, 1940.—1990. gados, to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1990. gada 15. februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu.

Himnas vārdi

„Dievs, svētī Latviju,

Mūs' dārgo tēviju,

Svētī jel Latviju,

Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,

Kur latvju dēli dzied,

Laid mums tur laimē diet,

Mūs' Latvijā!”

Laiku pa laikam atrodas kādi, kuri sāk kritizēt himnu kā arhaisku, melodiju par pārāk gaudenu. Jau 20. gs. 20.–30. gados presē  tika izvērsta un noritēja asas diskusijas par iespējamo himnas maiņu. Tika ieteiktas Jāņa Mediņa “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, Jāņa Kalniņa “Lai līgo lepna dziesma” un Jāņa Norviļa “Svēts mantojums”. Mūsdienās personas, kuras noliedz himnu, piedāvā Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”. Šī dziesma, starp citu, ir arī ';oti populāra Katalonijā un atsevišķas politiskas grupas piedāvā to kā Katalonijas iespējamu himnu, ja tai izdosies atdalīties no Spānijas un kļūt par neatkarīgu valsti. Jāpiezīmē, ka liberālās aprindās ir dažādās grupās vairāki noliegumi

• ģimene, kā novecojusi juridiska un valsts noteikta personu attiecību veids, 
• himna,
• karogs,
• valsts valoda,
• valsts suverinitāte,
• nācijas kolektīvā atmiņa

Šie viedokļi parādās ik pa laikam politiskās diskusijās, provocējot politiķus un deputātu kandidātus uz asu viedokļu par\pret paušanu. Ne katrs ar to tiek galā. Šķiet, vistuvāk ir ģimenes institūta kardinālas izmaiņas. Suverinitātes ierobežojumi un daļēja delēģēšana kādām "pāri nacionālai valstij stāvošām" organizācijām vai veidojumiem parasti tiek argumentēti ar drošības apsvērumiem.

***

Mēģināts noskaidrot: kur un kad pirmoreiz publiski izpildīta mūsu tautas lūgšana.

1874. un 1875. gados iznākušo laikrakstu slejās un arī sludinājumos nekur nav minēts par «Dievs, svēti Latviju!" uzņemšanu daudzo koncertu programās vai par šīs dziesmas izpildīšanu. Pirmoreiz un pirmā vietā „Dievs, svētī Latviju!" atrodam mazsalaciešu 25. jūlijā 1876. g. sarīkotā mākslas koncerta programā, kas iespiesta «Baltijas Vēstneša" sludinājumu daļā. Koncerts sarīkots Mazsalacas sabiedriskās dzīves šūpulī — Valtenbergas Ores mājās. Še 1868. g. celtā plašā divstāvu ērbērģī bija ierīkota jo ērta izrīkojumu zāle. — Sludinājumā minēts, ka koncerta programā tikšot atkārtota arī nedēļu vēlāk, t. i.. 1. augustā. Koncertā uzstājušies: brašais 1. dziesmu svētkos ar pirmo godalgu apbalvotais Mazsalacas vīru koris 22 dziedātāju sastāvā Pētera Hincenberģa vadībā, dubultkvarteti un vairāki solisti. No Baumaņu Kārļa dziesmām koncerta programā uzņemtas: „Dievs, svētī Latviju!" kā pirmā un „Kā Daugava vārda un bangas kā krāc!" — kā sestā. „Dievs, svētī Latviju!" izpildījis vīru kvartets klavieru pavadībā.

Šo rindiņu rakstītājam izdevies noskaidrot mūsu tautas lūgšanas pirmā publiskā izpildītāja — kvarteta sastāvu. Tas bijis: rakstnieks un plaši pazīstamais sabiedriskais darbinieks Vīkšēnu — Kārlis Kalniņš, dzejnieks Alkšņu — Kaspars Daugulis, Lapu mājas saimnieks Krišs Liepiņš un Vidusmeža — Krišs Mežs — dziesmu svētkos Rīgā no visiem apbrīnotais basists-oktāvists. — Kvartetu pavadījis komponists Ādams Ore. 

Še piemetināms, ka visi pieci mūsu himnas pirmie publiskie izpildītāji, kas sen jau atdusas Mazsalacas kapsētā, vārda vispilnīgākā nozīmē bija īsti latvju ozoli, reti spēcīgi noauguši un, izņemot Adamu Ori un Kasparu Dauguļi, vareni kuplām bārdām. Tādi pat bārdaiņi spēka vīri vēl bijuši koncerta goda viesi „Dievs, svētī Latviju!" un „Trimpulas" autors pats Baumaņu Kārlis un viņa draugs rakstnieks-satīrikis Pēteris Gūtmanis — dzimis mazsalacietis, kā arī solists ķīmijas inženiers Mārtiņš Zeibots. — Starp goda viesiem bijis arī Baumaņu Kārla un rakstnieka Kārla Kalniņa sirdsdraugs dzejnieks Auseklis.

Atšifrējot kādu šai dienā izdarītu uzņēmumu koncerta vietā, starp viesiem — bez jau minētiem vairākiem tā laika tautas darbiniekiem vēl atrodam: virsskolotājus: Kaužēnu no Rēveles, A. Kaužēnu no Brestlitovskas, A. Bērztīsi no Pēterpils, advokātus T. Pēkšēnu un T. Ori no Rīgas, ķīmijas inženieri K. Jurku no Maskavas, rakstnieci Mariju Pēkšen, rakstnieku T. Zilpaušu u. d. c.

Še aprakstītais „Dievs, svētī Latviju!" izpildījums ievērojama koncerta un reta sabiedrība, liekas, arī bus pirmais publiskais.
Godu šai mums mīļai dziesmai dara viņas izpildītāji un arī klausītāji — plašā novada tā laika labākā sabiedrība.

1930.05.01 Jaunības Tekas

Solveiga Smiltene