ua

Jānis Cimze

Добавить новую картинку!
  • Jānis Cimze dzimis 1814. gada 3. jūlijā Cimzes pusmuižas vagara ģimenē Raunas draudzē.
  • 1830. gadā viņš sāka strādāt par mājskolotāju Rozes muižā Raunā, vēlāk Smiltenē un no 1833. gada Valmieras draudzes skolā.
  • 1835. gadā Vidzemes mācītāju sinode Jāni Cimzi izvēlējās par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju un nosūtīja viņu uz Vāciju sagatavoties šim amatam.
  • 1836.—1838. gadā Cimze mācījās Veisenfelsas skolotāju seminārā, pēc tam apceļoja Vāciju, Šveici, Austriju un Itāliju, kur iepazinās ar tā laika modernākajām skolotāju izglītības metodēm.
  • 1838. — 1839. gadā viņš kā brīvklausītājs papildinājās Berlīnes universitātē.
  • 1839.—1849. gadā J. Cimzes vadīja Vidzemes skolotāju semināru Valmierā.
  • 1849.—1881. gadā viņš turpināja vadīt skolotāju semināru Valkā.
  • Miris 1881. gada 22. oktobrī un apglabāts Valkā Lugažu draudzes kapos (tagad Cimzes kapi), kur viņam vēlāk uzcelts kapa piemineklis.

Jāņa Cimzes vadībā Vidzemes skolotāju seminārs kļuva par pirmo latviešu profesionālo skolotāju mācību iestādi, tādēļ J.Cimzi dēvē par skolotāju skolotāju. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis 431 tautskolotāju — diriģentu, kuri aktīvi organizēja un vadīja korus. Seminārā mācījušies tādi pazīstami kultūras un izglītības darbinieki kā Apsīšu Jēkabs, Auseklis, Jēkabs Zvaigznīte, Baumaņu Kārlis, Jānis Sērmūkslis, Indriķis Zīle u.c. J.Cimze bija pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Viens no J.Cimzes nozīmīgākajiem ieguldījumiem latviešu koru kultūras attīstībā ir viņa apkopotais latviešu un cittautu dziesmu krājums koriem “Dziesmu rota” (no 1872.), kurā ietilpst astoņi krājumi — 3 krājumi "Dārza puķes" ar vācu komponistu sacerējumiem, bet J.Cimzes darba vērtīgākā daļa ir 5 “Lauka puķu” burtnīcas, kur ievietotas latviešu tautas dziesmu apdares korim. Krājums iznāca 12 gadus. "Dziesmu rota" izraisa koru kultūras aktivizāciju, padara reālu ideju par vispārējiem Dziesmu svētkiem, tādēļ J.Cimzes un viņa brāļa Dāvida Cimzes (1822—1872) tautas dziesmu apdares kļūst I (1873) un II (1880) un visu turpmāko Dziesmu svētku repertuāra neatņemamu sastāvdaļu.

Taču J.Cimze, apdarinot latviešu tautas dziesmas, nevērīgi izturējies pret dziesmu skaņkārtu un ritma prasībām, kā rezultātā daudzās tautas melodijās sabojāts ritmiskais un metriskais pulsējums. Daudzās apdarēs viņš aizgājis tālu ārpus melodijas savdabības robežām, ietekmējoties no baznīcas korāļiem raksturīgajiem modulatoriskajiem novirzieniem, hromatismiem. Cik maz J. Cimze izpratis latviešu tautas mūzikas nacionālās īpatnības, par to liecina arī kopā ar īstām tautas dziesmām "Dziesmu rotā" atrodamie citu tautu melodiju lokalizējumi un salkani sentimentālās ziņģes ("Ak, sirsniņ, kam tik trūvi raud'", "Neraud', tu mīļā meitiņa, tu jaukā puķīt', rozīte", "No bēdām esmu pārņemta" u.c.), kas, pateicoties "Dziesmu rotai", tika ievazātas latviešu tautas muzikālajā sadzīvē. Šos J.Cimzes darbības trūkumus desmitiem gadu laikā sekmīgi izlaboja Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols un vēlāk arī Emīls Melngailis.

Avots: wikipedia

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Andrejs CimzeБатько00.00.179200.00.1847
        2
        Anna CimzeМама00.00.1794
        3
        Emīlis Kārlis Andrejs CimzeСин06.12.185100.00.1852
        4Anna Louise Elisabeth BalsonAnna Louise Elisabeth BalsonДочка31.12.1852
        5
        Luīze Irēne Matilde CimzeДочка19.12.1854
        6
        Johanna Elizabete CimzeДочка12.04.1856
        7
        Eduards CimzeБрат00.00.1835
        8
        Kārlis CimzeБрат00.00.182900.00.1846
        9
        Pēteris CimzeБрат00.00.1819
        10
        Dāvids CimzeБрат26.11.182216.10.1872
        11
        Anna CimzeСестра00.00.1825
        12
        Kristīne CimzeСестра00.00.1832
        13
        Marija MucenieksСестра00.00.1816
        14
        Luīze Johanna CimzeДружина17.12.182531.05.1856
        15
        Anna MucenieksПлемінниця27.10.1839
        16
        Benedictus Andreas MolienСвикровь/тесть05.03.178331.10.1859
        17
        Katharine Louise MolienСвекор/теща15.12.179028.08.1852
        18Gustavs MolīnsGustavs MolīnsШурин07.12.183119.07.1878
        19
        Pēteris MucenieksШурин00.00.1818
        20Jānis Staņislavs RozeJānis Staņislavs RozeДруг03.04.182330.11.1897
        21
        Pēteris UlpeШкільний товариш01.08.181025.08.1884
        22Aleksandrs VēbersAleksandrs VēbersЗнакомый18.11.184816.04.1910
        23Kārlis Kristians UlmansKārlis Kristians UlmansНачальник03.02.179308.10.1871
        24Kārlis Ferdinands Maksimiliāns Antons ValtersKārlis Ferdinands Maksimiliāns Antons ValtersНачальник30.09.180129.06.1869
        25Juris NeikensJuris NeikensПодчиненный06.04.182613.07.1868
        26Indriķis ZīleIndriķis ZīleПодчиненный07.05.184115.07.1919
        27Fridrihs LadegastsFridrihs LadegastsПодчиненный30.08.181830.06.1905
        28
        Jānis GaiķisУчитель
        29Fridrihs Augusts BenevskisFridrihs Augusts BenevskisСтудент00.00.181600.00.1865
        30
        Jānis BankinsСтудент23.07.183128.12.1883
        31Jānis  JaunzemisJānis JaunzemisСтудент08.12.185810.06.1929
        32Kārlis BaumanisKārlis BaumanisСтудент11.05.183510.01.1905
        33Ernests VīgnersErnests VīgnersСтудент19.01.185025.05.1933
        34AuseklisAuseklisСтудент18.09.185025.01.1879

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Розмістити спогади

        26.03.1819 | Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē

        Pateicoties itāļu grāfa Pauluči veiksmīgajai darbībai Rīgas, vēlāk Baltijas gubernatora amatā Napoleona uzbrukuma laikā un pēc tā, cars Aleksandrs I ņēma vērā viņa ieteikumus valsts pārvaldē. Viena no šādām reformām bija dzimtbūšanas atcelšana, kas Baltijas guberņās notika divas paaudzes (40 gadus) ātrāk, kā citās Krievijas okupētajās teritorijās.

        Розмістити спогади

        22.11.1839 | Atver Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināru (Cimzes semināru)

        1839.gada 22.novembrī Valmierā Jānis Cimze atver Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināru (saukts arī par Cimzes semināru), 1853.gadā tas pārceļas uz Valku, kur darbojas līdz 1890. gadam.

        Розмістити спогади

        19.02.1861 | Krievijā atceļ dzimtbūšanu. Pateicoties "Rietumu" ietekmei- Baltijā tā bija atcelta 2 paaudzes ātrāk kā citur Krievijā

        Розмістити спогади

        03.03.1861 | Dzimtbūšanas atcelšana Krievijā (arī Latgalē) privātmuižu zemēs

        Vidzemē un Kurzemē dzimtbūšana bija atcelta 45 gadus ātrāk

        Розмістити спогади

        26.06.1873 | I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki

        I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki notika 1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam (pēc jaunā stila: 8.—11. jūlijs), Rīgā. Tajos piedalījās 45 kori ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No Vidzemes ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no Kurzemes un Zemgales — 11 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

        Розмістити спогади

        Ключові слова