Ansis Rudevics
- Дата народження:
- 18.01.1890
- Дата смерті:
- 30.06.1974
- Поховання дата:
- 05.07.1974
- Додаткові імена:
- Rudēvics, Rudevičs
- Категорії:
- Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Журналіст, Комуніст, Міністр, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
"Revolucionāra" gaitas sācis 1907. gadā. Vairākkārt bijis apcietināts.
1913. gadā bijis trimdā Oleņecas guberņā.
No 1915. gada līdz 1917. gadam strādājis Pēterburgā.
Bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājs no 1918. gada līdz 1934. gadam, šīs partijas priekšsēdētājs no 1923. gada līdz 1929. gadam.
Aktīvi piedalījies laikrakstu "Sociāldemokrāts" un " Strādnieku Avīzes" vadībā. Bijis Satversmes sapulces loceklis, I un II Saeimas deputāts.
No 1926. gada līdz 1928. gadam bijis tautas labklājības ministrs.
1934. gadā- pēc Ulmaņa apvērsuma ieslodzīts "koncentrācijas nometnē" Liepājā.
No 1935. gada bijis nelegālās Latvijas soc. strādnieku un zemnieku partijas (LSSZP) priekšsēdētājs.
1938. gadā ticis izraidīts no Latvijas, darbojies emigrācijā Zviedrijā , rediģējis LSSZP ārzemju izdevumu "Brīvība".
1940. gada jūlijā atgriezies Latvijā, strādājis laikraksta "Cīņa" redakcijā.
Latvijas Tautas Saeimas ( no 1940. VIII LPSR AP 1.sasaukuma) deputāts.
1941. gadā evakuējies uz Kirovas apgabalu.
1945. gadā atgriezies Latvijā un līdz 1955. gadam strādājis Rīgā Latvijas Valsts Izdevniecībā un Arodbiedrību Centrālajā Padomē.
Miris Rīgā.
Джерело: wikipedia.org, Rīgas dome
немає місць
17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
07.11.1922 | Stājās spēkā Latvijas Republikas Satversme
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.
15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā
25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis
1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.