Alfrēds Edinburgas, Olsteras un Kentas, Saksen- Koburgas un Gotas Hercogs
- Дата народження:
- 06.09.1844
- Дата смерті:
- 31.07.1900
- Додаткові імена:
- Принц Альфред Саксен-Кобург-Готский, (нем.) Alfred von Sachsen-Coburg und Gotha; (latv.) Princis Alfrēds Saksijas-Koburg-Gotskijas
- Категорії:
- , Військова людина, Депутат Парламенту, Морська, Правитель, Скрипаль, Філателіст
- Громадянство:
- англієць, німець
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Alfrēds Ernests Alberts bija Saksen-Koburgas un Gotas trešais hercogs un valdīja tur no 1893. līdz 1900. gadam.
Dzimis Vindzoru pilī kā valdošās Anglijas karalienes Viktorijas ceturtais dēls un otrās kārtas pretendents uz troni.
Jaunībā apguvis vijoļspēli, un agri uzsācis jūrnieka karjeru.
1868.g. Sidnejas apmeklējuma laikā viņu mēģināja nogalināt īru terorists, sašaujot mugurā. Hercogam izdodas atlabt, teroristu pakar.
1874.g. Pēterburgā, Ziemas pilī, apprecas ar Krievijas cara Aleksandra II vienīgo (izdzīvojošo) meitu Mariju. Galmā Marija tiek uzņemta vēsi, jo tā atsakās no kontaktēšanās ar Velsas princesi (kuras rados ir dāņu karaļi, kurus krievi uzskatīja par ienaidniekiem).
Laulībā piedzimst 6 bērni - 4 meitas un 2 dēli (viens dzimst miris). Otrs dēls -kroņprincis (arī Alfrēds) mirst 25 gadu vecumā, sašaujas vecvecāku sudrabkāzu jubilejā. Viņš bija piekopis visai izlaidīgu dzīvesveidu un saslimis ar sifilisu, kura sekas atstāja ietekmi uz viņa psihi.
Kāzas atstāja arī pēdas Latvijā- (tolaik iekļauta cariskajā Krievijā)- Edinburgas vārdā tiek nosaukta peldu iestāde un tobrīd neliels vasarnīcu ciemats Jūrmalā (kopš 1922. g. Dzintari)
Jūrmalas zemju īpašnieks, arhitekts, būvuzņēmējs un mecenāts Kristaps Morbergs (1844-1928), kā arī rūpnieki un cara administrācijas augstākā ierēdniecība, kas tobrīd dzīvoja Jūrmalā bija gudri cilvēki, ar gudru skatu nākotnē.
Viņi izdomāja stratēģiski ienesīgu gājienu: kad 1874. gada 23. martā cara Aleksandra II meita lielkņaze Marija izgāja pie vīra - apprecējās ar Edinburgas hercogu, peldsabiedrība sarīkoja lielu pasākumu par godu šīm laulībām un 1874. gadā pārdēvēja rajonu un peldbiedrību par Edinburgu, un vēlējās uzbūvēt teātra skatuvi. Skatuves celtniecībai bija nepieciešamas finanses, un peldsabiedrība vērsās pie imperatora. Skatuve tika uzcelta 1897.g.
Kopš dibināšanas Edinburgas koncertdārzs bija vairāk orientēts uz vieglo mūziku - deju mūzikas vakari, operetes, varietē mākslinieki. 1910. gadā koncertdzīves politika diezgan strauji mainās - tika nolīgts 70 mākslinieku liels orķestris no Berlīnes Franca Blona vadībā, un tas bija notikums visā Jūrmalas koncertdzīvē, turklāt tika aicināti arī mākslinieki no cariskās Krievijas, bet jau 1911. gadā tika izveidots Edinburgas simfoniskais orķestris Gvido Samsona-Himmelstjerna vadībā, bet I pasaules kara sākums pārtrauca Varšavas Filharmonijas orķestra sezonu Edinburgā.
1893.g. No tēvoča Ernesta II mantojis hercogistes Vācija un kļuvis par to valdnieku.
Hercogs bija aizrautīgs filatēlists, 1890.g. iecelts par Londonas filatēlistu biedrības prezidentu
Mirst no vēža 1900.g. Koburgā, Rozenavas pilī
Джерело: wikipedia.org
немає місць
Не вказано події