ua

Kārlis Ozoliņš

Добавить новую картинку!
Дата народження:
31.08.1905
Дата смерті:
15.08.1987
Поховання дата:
21.08.1987
Категорії:
Журналіст, Комуніст, Політик, Прем'єр-міністр, Член Уряду
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīgas Raiņa kapi

Kārlis Ozoliņš bija padomju politiķis un žurnālists, ilggadējs avīzes "Cīņa" galvenais redaktors.

Nacionālkomunists. Viens no Eduarda Berklāva domubiedriem.

Biogrāfija

Ozoliņš dzimis 1905. gada 31. augustā (18. augustā pēc vecā stila) Madlienas pagastā. 1926. gadā iestājies PSKP, darbojies pagrīdes organizācijās Latvijā.

Latvijas brīvvalsts laikā divreiz ticis apcietināts: no 1927. līdz 1930., kā arī no 1931. līdz 1937. gadam. Kopš Latvijas okupācijas 1940. gadā bijis LKP CK loceklis.

1951. gadā kļuvis par Latvijas PSR AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieku, bet 1952. gada 10. martā kļuvis par AP priekšsēdētāju.

Tajā pašā laikā pildījis PSRS AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1959. gada 27. novembrī zaudējis abus amatus, vēlāk no 1960. līdz 1961. gadam atkal bijis LPSR AP priekšsēdētāja vietnieks.

Ozoliņš ir bijis delegāts 20. (1956) un 21. (1959) PSKP kongresā, kā arī Augstākās padomes 3., 4. un 5. sasaukuma deputāts.

Ieguvis 3 Ļeņina ordeņus.

Miris 1987. gada 15. augustā.

Джерело: wikipedia.org

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Marianna OzoliņaДружина00.00.190110.07.1992
        2Felicita Anna Renāte PauļukaFelicita Anna Renāte PauļukaЗнакомый08.05.192508.12.2014
        3Eduards  BerklavsEduards BerklavsЧлены одной партии15.06.191425.11.2004
        4Vilis KrūmiņšVilis KrūmiņšЕдиномышленник27.05.191926.08.2000
        5Voldemārs KalpiņšVoldemārs KalpiņšЕдиномышленник19.02.191611.02.1995
        6
        Pauls DzērveЕдиномышленник03.09.191821.12.1961
        7Pāvels PizānsPāvels PizānsЕдиномышленник03.09.191812.06.1971
        8Arvīds PelšeArvīds PelšeПротивник07.02.189929.05.1983

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Розмістити спогади

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Розмістити спогади

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Розмістити спогади

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Розмістити спогади

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Розмістити спогади

        02.04.1951 | PSRS komunistu noziegumi pret cilvēci. Operācija "Ziemeļi". Deportētas 8576 personas

        Operācija pret "Jehovas lieciniekiem"

        Розмістити спогади

        11.06.1959 | Raunā viesojas PSKP ģenerālsekretārs Ņ. Hruščovs un Vācijas Sociālistiskās vienības partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Valters Ulbrihts

        Розмістити спогади

        29.12.1959 | LKP CK plēnums 1959.

        Розмістити спогади

        Ключові слова