Teodors Krūmiņš
Teodors Krūmiņš
- Geburt:
- 14.04.1875
- Tot:
- 19.03.1919
- Kategorien:
- Aristokrat, Edelmann, Kapitän, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Soldat
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis , Bauskas apriņķa Bornsmindes pagastā. Vispārēju izglītibu baudījis Bauskas pilsētas skolā. Iestājees kara dienestā kā brīvprātīgais 1896. gadā.
1900.gadā beidzis Viļņas junkurskolu un pēc tam speciālus kara zinību kursus. Piedalijees krievu-japāņu karā — Port-Arturas aizstāvēšanā.
Uz paša iniciatīvu izstrādāja Port-Arturas apcietinašanas plānu, pēc kura tika apcietināti Ļaotešanas augstumi.
Eiropas karā vadīja apcietināšanas darbus Daugavas labajā krastā starp Mangaļiem un jūrmalu.
1915.gada 7.martā dabūja pavēli doties uz Mēmeles fronti ģenerālim Potapovam palīgā. Cīņā ar vāciem pie Andrejevas naktī no 24. uz 25. martu 1915. gadā smagi ievainots krita vācu gūstniecībā, no kurienes atgriezās Rīgā 1918. gada novembrī un iestājās Latvijas nacionālā armijā.
Piepešas saslimšanas dēļ, lieliniekeem iebrūkot Rīgā, nespēja atkāpties.
Tika apvainots kontrrevolūcijā un ar lielineeku kara tribunāla lēmumu 19. martā 1919. gadā
nošauts.
Avots: "Ilustrēts žurnāls", 11.04.1924
Keine Orte
10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā
Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti. Krievijas karā pret Japānu boka iesaistīti arī vairāki tūkstoši tobrīd Krievijas Impērijas okupētās Latvijas iedzīvotāji tsk latvieši.
02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde
30.7.1904 – 2.1.1905
27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja
17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.