Velta Rūķe-Draviņa

Latviešu valodas filoloģe

Dzimusi Kauguru pagastā dzelzceļa ierēdņa Jūlija un Natālijas Rūķu ģimenē. Mājas bija tieši kaimiņos J.Endzelīna Mičkēna mājām. 7 mēnešu vecumā līdz ar ģimeni evakuējas uz Krieviju. Pēc četriem gadiem atgriežas un dzīvo Rīgā

1934. gadā beigusi Rīgas 2. pils. ģimnāziju.

1939. gadā beigusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti Baltu filoloģijas nodaļu.

1938.-1944.g. strādājusi Latviešu valodas krātuvē, bijusi tās pārzine (1940-42).

1939  J. Endzelīna asistente, kā arī LU lektore fonētikā.

1944  apprecējās ar Kārli Draviņu un emigrēja uz Zviedriju.

1948-59  Lundas universitātes baltu valodas lektore,

1959-70 baltu un slāvu valodas docētāja.

No 1969 Stokholmas universitātes profesore,

1970-84  izveidojusi un vadījusi Baltu valodas un literatūru katedru universitātes Slāvu un baltu institūtā.

Bijusi vieslektore par baltu valodām Somijas, Dienvidslāvijas, ASV, Vācijas un Polijas universitātēs.

Starptautisku bērnu valodas studiju apvienības locekle; piedalījusies dažādās zinātniskās padomēs un pētniecības projektu izstrādāšanā. Sarakstījusi  ap 300 zinātnisku rakstu un 13 grāmatu. 

1980.g. kļuva par Zviedrijas Humanitāro zinātņu akadēmijas akadēmiķi.

No 1962.gada regulāri apmeklējusi Latviju. Dēls - astronomijas profesors Dainis Draviņš, dz.1949.g., meita - arhitekte Sarma Zemīte.

Avots: laikraksts "Cīņa". 1989.g.8.apr. intervija ar V.Rūķi-Draviņu.