Emīls Zolmanis Zelmenis

1892. gada 15. jūnijā Raunas pagastā lauksaimnieka ģimenē. Tēvs - Jēkabs, māte- Emīlija (dz.Prūsis). Beidzis Valkas reālskolu, no 1912 studējis lauksaimniecību RPI, 1917. g. beidzis evakuācijā Maskavā.

1920. g. martā atgriezies Latvijā, bijis Apgādības ministrijas Strenču apgādības iecirkņa pārzinis. Pārcēlies uz Rīgu, vadījis sekciju Apgādības ministrijas Pārtikas nodaļā. Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrības nodaļas vadītājs, darbojies arī citās lauksaimnieku biedrībās un izdevumā Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks (1924-1927.g.). 1926.g. iestājies LZS.

LATVIJAS ĀRLIETU DIENESTĀ - no 1927. g. aprīļa lauksaimniecības atašejs Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā un Francijā (ar sēdekli Londonā). No 1929.g. goda biedrs Londonas Pārtikas biržā. No 1931. g. arī Latvijas pārstāvis Starptautiskās piensaimniecības apvienības pastāvīgajā komisijā. Uzņēmuma Anglo-Baltic Produce Company padomes priekšsēdētājs.

1939. g. decembrī atbrīvots no lauksaimniecības atašeja amata pēc paša lūguma. 1939.g. decembrī iecelts par Latvijas patērētāju biedrību centrālās savienības Turība direktoru. Bijis Latviešu Biedrības, Latvijas Sabiedriskā kluba, Latviešu un britu biedrības biedrs.

Vācu okupācijas laikā Pašpārvaldes Lopkopības departamenta nodaļas vadītājs. 1942. - 1944. g. Gaļas centrāles (Bekona eksporta) direktora vietnieks.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Zviedriju. 1945. - 1946. g. lopkopības speciālists Zviedrijas lauksaimniecības augstskolā.

No 1946. g. septembra sūtniecības Londonā Konsulārās nodaļas vecākais darbinieks. 1968. g. pensionējies.

No 1952. g. Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra prezidija loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķ., Beļģijas Kroņa ordeni IV šķ., Lielbritānijas medaļām KDžVjm, KDžKm.

1940.gadā visa ģimene maina uzvārdu uz Zelmenis. 
Precējies ar Hildegardi Antoniju Bušu (1900), meita Jautrīte (1922) (prec. Borelli), dēli Kārlis (1924), Jānis Gunārs (1929-1936).

Brālis - Valdemārs Zolmanis, māsas - Elizabete Dreimane, Marta Zolmane.

Dzīvoja Pulkveža Brieža ielā 8. 

Avots: Valdības vēstnesis, 1940

          Ilustrēts žurnāls, 1924

          LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRIJAS ARHĪVS