Jānis Siliņš

Dzimis Rīgā, miris Floridā, ASV              Mākslas vēsturnieks

Jānis Siliņš dzimis 1896. g. Rīgā strādnieka ģimenē. Studējis Maskavas universitātē, apmeklējot arī I.Maškova mākslas studiju, kā arī Kazaņas universitātē un augstākās mākslinieciski tehniskās darbnīcās. Studējis arī Latvijas universitātē filozofiju, psiholoģiju un mākslas vēsturi. 1929. g. ieguvis Latvijas universitātē mag. phil. gradu, 1943. g. − Dr. phil. gradu. Zinātniski komandējumi 1938. g. uz Stokholmas un 1939. g. uz Mārburgas universitāti. No 1932. g. docents Latvijas mākslas akadēmijā; no 1936. g. privātdocents, no 1939. g. docents un no 1943. g. ārkārtas profesors Latvijas universitātē. Ar 1946. g. lasījis lekcijas Vircburgas un Baltijas universitātē Pinebergā. ASV strādājis muzejos (Norfolkā, Virdž.) un galerijās (Vinterparkā, Floridā) un docējis mākslas vēsturi Rolinza kolledžā (Vinterparkā, Floridā). Mākslas studiju nolūkos apmeklējis Padomju Latviju 1964. un 1965. g. Bijis mākslinieku biedrības „Sadarbs” biedrs. Ar 1922. g. piedalījies izstādēs. Patstāvīgas skates trimdā: Vircburgā 1946. g., Ņujorkā un Jonkeros 1968. g. 1937. g. piešķirta Krišjāņa Barona prēmija, Triju zvaigžņu ordenis 1937. g. Publicējis grāmatas, apcerējumus, kritikas latviešu, krievu, vācu, franču un angļu valodā par tematiem mākslas vēsturē, psihholoģijā un filozofijā. Nodibinājis periodizāciju Latvijas mākslai 19. un 20. gs.

           ****

                  "Apcerējumi par mākslu", apgāds Latvju grāmata, 1942.g.

Grāmatas: " Latvijas māksla 1800-1914," 2 sēj. Stokholma 1997-80.

                   " Latvijas māksla 1915-1940," 3 sēj. Stokholma 1988-93.

                *****

1990.g.Floridā - "Pamatvērtības cilvēka dzīvē tomēr ir konstantas. Arī kultūras ēkā ir tāpat. Bet variējas to izpratne un īstenošana. [...] Arī manis pašas dzīves vērtības ir mainījušās. Jaunībā peredvižņikus augsti nevērtēju. Repinu uzskatīju par fotogrāfu.  Modernisms, īpaši futūrisms man likās kas vērtīgāks. Tomēr tagad, kad šis modernisms nonācis tik haotiskā stāvoklī, skatos citādi. [...]

Sava struktūra ir visam - arī cilvēka emocijām. Mākslas darba struktūra līdz ar tās vērtības problēmu ir jautājumi pie kā mākslas filozofijā esmu apstājies vairākkārt. Māksla ir komplekss veidojums, kas saista dažādus heterogenus īstenības un neīstenības priekšmetus (tēlojumu, emocijas, materiālu, ideju u.c)" ( No intervijas ar I.Veiherti, "Literatūra un māksla." 1991,g,1.nov.)