Mārtiņš Bērziņš

Pulkvedis, viens no piedzīvojušākiem mūsu vecākiem virsniekiem, dzimis 1865. gadā 7. februārī, Valmieras apr., Puiķeles pagastā, Teteros.

Apmeklējis Rīgas pilsētas reālskolu, pēc kūpas beigšanas uzsācis savas karavīra gaitas.
1884. gada 24. septembrī brīvprātīgi iestājies kapa dienestā, beidzis Varšavas junkuru skolu un 1888. gadā 19. janvārī izvests par leitnantu.

Bij. krievu armijā ieņēmis daudzus atbildīgus amatus, jau pirms pasaules kara bijis pulka komandiers. Piedalījies krievu-japāņu kapā, pulkveža pakāpē paaugstināts 1910. gada 6. decembrī. — Pasaules karā aizgājis paša sakumā, bet jau 1914. gada 50. augustā smagi
ievainots un kritis vācu gūstā.

Gūstā gpūtības nācies izbaudīt līdz pat kara beigām un tikai 1918. gada jūlijā evakuēts uz Ķijevu, no kurienes nokļuvis Kaukāzā un iestājies Azerbaidžanas demokr. republikas armijas 5. Baku pulkā, kur B. iecēla par pulka komandiera palīgu,

1919. gada jūlija no Pērsijas Šacha valdības uzaicināts par instruktoru Persijas Šacha divizijā, kupu amatu pieņēmis un atradies Persijas armijā līdz 1921. gadam, kad šo kapaspēku
pārņēma angļi.

1922. gadā B. caur Mesopotamiju, Indiju, Konstantinopoli, Bulgāriju, Rumāniju un Poliju atgriezās
dzimtenē, kur 1922. gada novembrī viņu iecēla par Liepājas kara apriņķa priekšnieku, kādu amatu B. izpildīja līdz aizmus vienmēr veicis priekšzīmīgi un kā vecākais garnizona virsnieks, garnizona priekšnieka prombūtnes laikā sekmīgi izpildījis ta pienākumus.

B. apbalvots ar visiem krievu ordeņiem no Staņislava 3. šķiras līdz Vladimira 3. šķirai
un zelta zobenu (Jura zobens), pie kam Vladimirs ar lenti un šķēpiem.