Venta Vecumniece

Vecumniece dzimusi 1927.gada 3.decembrī Daugavpilī.

Mācījusies Daugavpils 2. pilsētas pamatskolā, Jēkabpils Valsts komercskolā, Republikas padomju tirdzniecības tehnikumā.

1949. gadā ieguvusi Teātra aktrises izglītību beidzot Dailes teātra II studiju, kurā mācījusies kopā ar Viju Artmani, Hariju Liepiņu, Eduardu Pāvulu, Valentīnu Skulmi, Pēteri Pētersonu.

Dailes teātrī aktrise ar pārtraukumiem strādājusi jau no 1949./1950. gada sezonas.

1956.gadā ar izcilību absolvējusi Maskavas A.Lunačarska Valsts teātra institūta Režijas nodaļu.

1959/60.gada sezonā Vecumniece bijusi Daugavpils teātra galvenā režisore. Tāpat viņas režijā notikušas izrādes Šauļu Drāmas teātrī un Smiltenes Tautas teātrī.

V. Vecumniece par saviem mīļākajiem audzēkņien sauc aktrisi olgu Dreģi un režisoru Jāni Streiču.

Viņas pēdējā loma teātrī bijusi Dzidra Ērika Hānberga «Plikie un pusplikie» 2014.gadā.

Vecumniece pazīstama arī ar Lielmātes lomu Jāņa Streiča filmā «Rūdolfa mantojums». Viņa atveidojusi arī Veroniku seriālā «Ugunsgrēks».

Aktrise 2011.gadā saņēmusi Nacionālo kinobalvu «Lielais Kristaps»un 2010.gadā - Triju Zvaigžņu ordeni. 2012.gadā viņa arī uzņemta Teātra Zelta fondā.

Lomas:

• Dzidra (Ē.Hānberga "Plikie un pusplikie", 2014),
• Dzidra (Ē.Hānberga „Pirmā grēka līcis", 2012),
• Vizbulīte, kaimiņiene (J.Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte... - II sērija", 2008),
• Vizbulīte, kaimiņiene (J.Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte... - I sērija", 2004),
• Grieta (A.Brigaderes "Čaukstenes" - A.Brigaderes piemiņas vakarā "Baltā ceļa gājēja", 1997),
• Ansambļa skatos (G.Gravstrēma "Zāra Leandere", 1996),
• Vecā laupītāja (J.Švarca "Sniega karaliene", 1992),
• Piena tirgotāja (R.Paula, Rutku Tēva "Vella kalpi", 1991),
• Govs (S.Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums", 1991),
• Piedalās (Raiņa dzejas vakarā "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle", 1990),
• Vecmāmiņa (K.Abes "Draugi", 1988),
• Piedalās (V.Vecumnieces un V.Krūzes skatuves kompozīcijā iz Dailes teātra vēstures "Ar smaidu par Smiļģi", 1987),
• Megija (K.Būzas "Sievietes, sievietes...", 1986),
• Preciniece Dārta (Tautasdziesmu kompozīcijā "Avotā guni kūru...", 1985),
• Tautā (M.de Servantesa "Dons Kihots", 1984),
• Frosa (A.Barangas "Svētais Mitīke", 1983),
• Padauza (B.Saulīša "Marta īdas", 1983),
• Rozānova (G.Priedes "Zilā", 1982), Pūpola (G.Priedes "Mācību trauksme", 1980),
• piedalījās (DT jaunās ēkas atklāšanas uzvedumā „... Visu savu mūžu...", 1977),
• Bullerta sieva, Emma Dera (E.Štritmatera "Bišu Ole", 1975),
• Anne-Maija (E.Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola", 1975),
• Trūdiņa māte (A.Dripes "Pēdējā barjera", 1974),
• Anvara (Č.Aitmatova, K.Muhamedžanova "Uzkāpšana Fudzi kalnā", 1973),
• Ģenģeru sieva (R.Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā", 1973),
• Saniknotā kliente, Nolle (P.Putniņa "Muļķis un pletētāji", 1972),
• Podiņa (A.Griguļa "Uz kuru ostu?", 1971),
• Tautā (Raiņa "Spēlēju, dancoju", 1956),
• Fransuāza (A.Pervenceva "Jaunākais partneris", 1951),
• Vovka (A.Surova "Ausma pār Maskavu", 1951),
• Viešņa klubā (A.Ostrovska "Pēdējais upuris", 1950),
• Strādniece (E.Zālītes "Spēka avots", 1950),
• Puika, tautā (A.Brodeles "Marta", 1950),
• Meitene (Raiņa "Indulis un Ārija", 1950),
• Meitene kopmītnē, Vaļa (L.Zorina "Jaunība", 1950),
• Annuška (A.Ostrovska "Bez vainas vainīgie", 1950),
• Serjoža (Ļ.Tolstoja "Anna Kareņina", 1949),
• Viešņa (J.Kupalas "Pauļinka", 1949),
• Žurnāliste, ekskursante (brāļu Tūru "Aiz sūtniecības logiem", 1949),
• Dubrovska ļaudīs (A.Puškina "Dubrovskis", 1949),
• Andris (A.Brodeles "Zelta druva", 1949),
• Princeses pavadone, bērns (A.Brigaderes "Sprīdītis", 1948).     

Režijas:  

Režisore, režisore inscenētāja; iestudējusi 85 lugas.

• A.Brigaderes "Čaukstenes" (A. Brigaderes piemiņas vakars "Baltā ceļa gājēja", kopā ar O.Šalkoni, 1997),
• V.Vecumnieces un V.Krūzes skatuves kompozīcija iz Dailes teātra vēstures "Ar smaidu par Smiļģi" (rež. asist. V.Krūze, 1987),
• E.Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" (rež. A.Dimiters, 1975), 1973.
• B.Džonsona "Volpone" (rež. J.Zariņš, 1973),
• A.Gailīša "Tomass Nipernādijs" (1970),
• J.Oļešas "Mans - nē, mans - jā" (1969), "Lai top!" (rež.inscenētājs P.Pētersons, režisori Z.Stungure, M.Ozoliņš, 1968),
• K.Čapeka "Māte" (1967),
• A.Fadejeva „Viņi dzīvo" (1967),
• J.Smūla "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā" (1965),
• M.Birzes "Pie "Melnā medņa""(1965),
• E.de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964),
• S.Aļošina "Galvenā loma" (1964),      
• I.Štoka "Ļeņingradas prospekts" (1963),
• M.Rihtera "Dieva sala" (1962),
• režisore pedagoģe III studijas diplomdarbā A.Fadejeva "Jaunā gvarde" (1961),
• A.Stavicka "Gājputni" (1961),
• A.Parnisa "Afrodītes sala" (kopā ar rež. F.Ertneri, 1961),
• N.Pogodina "Mazā studente" (1960),
• H.Vuolijoki "Justīne" (1959),
• A.Barangas "Laimes recepte" (1959),
• J.Lūša "Tā iesākās diena" (1958),
• E.de Filipo "Stiljano ģimene" (1958),
• G.Priedes "Normunda meitene" (rež.insc. E.Smiļģis, rež. N.Vētra-Muižniece, 1958),
• Raiņa "Pūt, vējiņi" (1957),
• A.Upīša "Ziedošais tuksnesis" (rež.insc. E.Smiļģis, rež. O. Krēsliņš, N.Vētra-Muižniece, 1957),
• D.Ščeglova "Pasaules pilsonis" (rež. insc. E.Smiļģis, rež. F.Ertnere, 1957),
• R.Apiņa, K.Jokuma "Avantūra" (rež. insc. E.Smiļģis, 1957),
• V.Rozova "Mūžam dzīvie" (1956),
• N.Hikmeta "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?" (rež. insc. E.Smiļģis, 1956),
• G.Zapoļskas "Panes Duļskas morāle" (rež. F.Ertnere, 1956).