Āris Auders

Āris Auders (dzimis Rīgā) bija latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas veselības ministrs. 

1980. gadā pabeidzis mācības Rīgas 49. vidusskolā,

No 1980. līdz 1986. gadam studējis Latvijas Medicīnas akadēmijā,

1986. gadā Āris Auders pabeidza Rīgas Medicīnas institūtu

1988. gadā - pabeidza rezidentūru neiroķirurģijā Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Tajā pašā gadā ieguva doktora grādu, aizstāvot disertāciju par trīszaru nerva mikroķirurģiju.

No 1988. gada jūnija līdz 1997. gada maijam bijis neiroķirurgs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

No 1989. gada līdz 1991. gadam viņš papildināja zināšanas ASV Kalifornijas universitātes Sandjego medicīnas skolā.

1991. gadā viņš ieguva ASV sertifikātu UCSD pēcdiploma apmācībās neiroķirurģijā.

1992. gadā Auders ieguvis Bernes Universitātes sertifikātu Šveicē.

Auders vairākkārt stažējies Šveicē, ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Dienvidāfrikā un Francijā.

1997. gada pirmajā pusē bijis arī Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieks.

No 1997. gada līdz 2002. gada novembrim Āris Auders vadīja Mugurkaula ķirurģijas centru Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

2002. gada 7. novembrī kā partijas "Jaunais laiks" pārstāvis kļuva par Latvijas īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Einara Repšes valdībā, 2003. gada 16. janvārī — par veselības ministru.

2002. gada vasarā, Auders kopā ar citiem medicīnas jomas entuziastiem - Uldi Līkopu, Valdi Keri, Aigaru Pētersonu un citiem - izstrādāja JL veselības programmu, kuras svarīgākā ass bija obligātā bezmaksas veselības apdrošināšana - bija paredzēts, kas tiks likvidētas valsts slimokases, kuru funkcijas pāries privātu apdrošināšanas sabiedrību rokās. Tolaik sākās mediķu streiki, kuros tika pieprasītas lielākas algas, bet līdztekus streikiem izskanēja arvien skaļākas runas par nelegālajiem maksājumiem medicīnā.

Kad Auders kļuva par ministru, viņš uzsāka auditu vairākās ārstniecības iestādēs, un viena no tām bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS), kuru tolaik vadīja Valdis Zatlers.

Politikas veidotājiem izdevās sarīdīt divus ģeniālus Latvijas ārstus. Auders bija negatīvi noskaņots pret Zatleru jau sākotnēji. Tieši tāpat arī - Zatlers pret Auderu. Abpusējā nepatika, kā stāsta līdzgaitnieki, bija pamatota neoficiālā sacensībā: kurš ir labāks, izcilāks ķirurgs? Tostarp, Audera norīkotā audita rezultātā atklājās, ka TOS ir veikusi nelikumīgus iepirkumus, bez konkursa iegādājoties mugurkaula implantus Valda Zatlera sievas firmā - tipisks interešu konflikts. Tāpat bez konkursa implanti bija iepirkti arī Zatlera vietnieka Jāņa Ābola firmā Scruples. Auders, izmantojot savas tiesības, atstādināja Zatleru no TOS vadības.

Interesanti, ka par šo biznesu Repšes izveidotais KNAB ierosināja krimināllietu, kas šim birojam bija pati pirmā lieta. Un, izrādās, arī pirmā, kurai nekādu kriminālu konsekvenču nav bijis, kaut gan birojs noskaidroja, ka divu gadu laikā slimnīca, uzrādot nepatiesu informāciju par mugurkaula ķirurģijā izmantotiem implantiem, valstij radījusi zaudējumus apmēram 200 tūkstošu latu apjomā. (Elita Veidemane, NRA).

2003. gada 10. aprīlī partija JL upurēja savu ministru. Auders demisionēja pēc KNAB ierosinātās krimināllietas par Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos. Lai sakārtotu mediķu, t.sk., pasaules līmeņa izcilu ārstu darba apmaksu,  nekas izdarīts. Āri Auderu ministra amatā nomainīja Ingrīda Circene.

2007. g. tiesa galīgajā lēmumā atzīst par vainīgu krāpšanā un piesprieda 13 500 latu naudas sodu un mantas konfiskāciju, bet traģiskākais, kas notikās gan ar viņu, gan visiem tiem, kuriem viņš varēja savā darbā glābt dzīvības - Auders zaudēja ārsta licenci. JL bija pamatīgi izrēķinājies ar dakteri.

Auders pēc politikas un medicīniskās prakses pamešanas ra­dī­jis jaun­u eg­les šķir­ni "Snake Auders" (Čūs­ka Auders) un uz­rak­stī­jis pasaulē ievērību guvušu grā­ma­tu par de­ko­ra­tī­vo dendrolo­ģi­ju (Publiskota sadarbībā ar Anglijas Karaliskās dārzkopības biedrību, 2012. gadā)

Auders bija precējies ar gleznotāju Agiju dzim. Jansoni (Šulce, Audere). Ģimenē auga trīs bērni.

Ģimene 

• Agija Audere — sieva,
• Armands Auders — brālis,
• Aigis Auders — brālis,
• Ausma Audere — māte,
• Gunārs Auders — tēvs,
• Ansis Auders — dēls,
• Krists Auders — dēls,
• Svens Šulcs — dēls.

***

Gadu pirms nāves ārsts bija šķīries no sievas.

Lai gan bijušā veselības ministra nāves iemeslus neviens publiski neatklāj, "Privātā dzīve" rakstīja, ka vairāki ģimenei tuvu stāvoši cilvēki apstiprinājuši, ka ārsts izdarījis pašnāvību.

Zaudējot iespēju strādāt savā profesijā, Āris Auders pievērsās dārzkopībai, gūstot ļoti atzīstamus starptautiskus panākumus arī šajā jomā, bet viņa oponents Valdis Zatlers arī dabūja ciest no JL darbības pārmantotājiem un piedzīvoja līdzīgu vilšanos savā politiskajā darbībā - tika sagaidīts ar naidu, pēc tam smagi politiski "uzmests", sagandējot savu veselību. Skumjš stāsts par ģēnijiem, kuri mēģina laimi vietā, kur nav nekādas morāles un principu.

***

Ārim Auderam piemiņas vietas nebūs. Viņa pelni tiks izkaisīti jūrā pie Plieņciema. Viņam tuvi cilvēki stāsta, ka Ārim nekad nav patikuši kapi un pieminekļi ne tik. Toties dzīvos viņa dārzs, grāmatas un cilvēki, kuriem viņš ir palīdzējis. (Elita Veidemane, NRA)

*****************

Āris Auders (dzimis 1962. gada 10. februārī Rīgā, miris 2017. gada 12. jūlijā) bija latviešu ārsts un dārzkopis, Latvijas veselības ministrs (2002—2003).

Biogrāfija

1980. gadā pabeidza mācības Rīgas 49. vidusskolā, no 1980. līdz 1986. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā, papildinājās Kalifornijas Universitātes Sandjego (UCSD) Medicīnas skolā ASV, un Bernes Universitātē Šveicē.

No 1988. gada jūnija līdz 1997. gada maijam bija neiroķirurgs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, 1997. gada pirmajā pusē arī Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieks. No 1997. gada līdz 2002. gada novembrim vadīja Mugurkaula ķirurģijas centru Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

2002. gada 7. novembrī kā partijas "Jaunais laiks" pārstāvis kļuva par Latvijas īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Einara Repšes valdībā, 2003. gada 16. janvārī — par veselības ministru.

2003. gada 10. aprīlī viņš demisionēja pēc KNAB ierosinātās krimināllietas, kas tapa dažādu politisko intrigu rezultātā, par Audera darbībām, kurš ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos. 

Āri Auderu ministra amatā nomainīja Ingrīda Circene. Sākotnējais uzstādījums tika izpildīts ar uzviju - Auders kā ārsts tika "iznīcināts" - viņam atņēma ārsta diplomu un liedza praksi. Medicīnas nozare no tā tikai zaudēja. 

Pēc aiziešanas no medicīnas Auders pievērsās dārzkopībai savā mājā Plieņciemā, ra­dī­ja jaunu Sibīrijas egles šķir­ni Sna­ke Auders ("Čūs­ka Auders") un uz­rak­stī­ja grā­ma­tu "Dārzs" par de­ko­ra­tī­vo den­dro­lo­ģi­ju. 2012. gadā kopā ar D. Spaiseru izdeva skujukoku šķirņu un sugu rokasgrāmatu, kurā apkopota informācija par 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.

Miris 2017. gada 12. jūlijā, izdarot pašnāvību.

Darbi

• Āris Auders. Dārzs: ilustrēta rokasgrāmata Rīga : AA grupa, 2006. - 419 lpp.
• Aris G. Auders, Derek P. Spicer. Royal Horticultural Society Encyclopedia of Conifers: A Comprehensive Guide to Cultivars and Species. Royal Horticultural Society, 2012. - 1506 lappuses (angliski)

Atsauces, publikācijas

Kopējās

• «Āra Audera biogrāfija». Mk.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 6. martā. Skatīts: 2012. gada 27. septembrī.
• «Marihuānas dūmi veselības ministra pagātnē nav šķērslis amatam .». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 16. oktobrī.