Roberts Šēnbruns

Rietumvācijā, Delmenhorstas veco ļaužu mītnē Stephanusstift 21. jūnijā miris ilggadīgs skolotājs, ērģelnieks un čakls sabiedrisks darbinieks Roberts Šērbruns. R. Šēnbruns dzimis 1876. g. 16. septembrī Zvārdes skolotāja un ērģelnieka ģimenē. Pirmo izglītību un muzikālās zināšanas iegūst no sava tēva. Tad seko mācības Kuldīgas skolotāju semināra, pēc kura beigšanas sāk strādāt par skolotāju vispirms Sarkanmuižas pag. skolā, tad Jaunaucē, bet no 1901. g. pārceļas uz Nīgrandi, kur darbojas par skolotāju un draudzes ērģelnieku veselus 34 gadus. Blakus skolotāja darbam aktīvi piedalījies draudzes sabiedriskos pasākumos un dažādās organizācijās.

Pirmā pasaules kara laikā Šēnbruns evakuējies uz Nižnijnovgorodu. kur kopā ar mag. iur. Kļaviņu nodibinājis bēgļu aprūpes komiteju Dzimtene, bet kopā ar mācītāju Irbi nodibinājuši latviešu ev.-lut. draudzi un trīsklasīgu pamatskolu, ko vadījis līdztekus ērģelnieka darbam latviešu un vācu draudzēs. 1918.g. atgriezies Nīgrandē. Tur piedalījies Embūtes apkārtnes skolotāju arodbiedrības dibināšanā, bijis Nīgrandes biedrības publisko vakaru rīkotājs un gādājis par teātra Izrādēm un muzikāli-vokāliem priekšnesumiem. Ar Šēnbruna gādību un pūlēm Nīgrandes baznīcā 1935. g. uzstādītas jaunas un modernas ērģeles, ar ko iemantojis draudzes nedalītu atzinību.
Par sekmīgu darbu skolā nelaiķis jau Krievijas cara laikā saņēmis apbalvojumus naudā, bet brīvās Latvijas laikā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Trimdā Šēnbruns nonāk vispirms Bodenteihas, tad Fareles un beidzot Delmenhorstas veco ļaužu mītnē, kur darbojās līdz pat pēdējam laikam par latviešu ev. - lut. draudzes ērģelnieku un revīzijas komisijas priekšsēdi. Apbedīts 25. jūnijā Delmenhorstas kapu latviešu nodalījumā.