Austra Baumane - Ogule
- Geburt:
- 21.12.1905
- Tot:
- 00.12.1983
- Burial Datum:
- 08.12.1983
- Zusätzliche namen:
- Būmane
- Kategorien:
- Maler, Suchen Informationen
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Austru uzaudzināja Vilis un Marija Rīdzenieki, pie kuriem viņa pārvācās pēc savas mātes - Sofijas nāves. Viņa bija arī abu laulības cermonijas lieciniece. Austra dzīvoja pie Rīdzeniekiem Rīgā, Vaļņu ielā, 19. Viņa bijusi klāt arī pie Marijas miršanas, kārtojot arī visus apbedīšanas dokuemtus. Pēc Marijas nāves Vilis ar audžumeitu Austru pārvācās uz Bīskapa ielu 5 (Vecrīgā).
Austra dzīvoja pie Viļa līdz 1940.gadam, kad Vilis reģistrēja otro laulību ar Olgu Vītiņu (dzim.Oša).
Austra, iespējams, pēc tam ir emigrējusi uz Vāciju. Par viņu ziņu nav.
Nav ziņu arī par viņas brāli Arvidu Baumani, kurš uzauga Liepājā pie tēva.
Starpkaru posmā Austra pabeidz Mākslas akadēmiju un apprecējās ar gleznotāju Frici Oguli. 1940.gadā viņai piedzima meita. Kara laikā Austra ar meitu devās bēgļu gaitās. Mirusi Mineapolē, ASV.
-----
Mineapolē 8. decembrī pēdējā gaitā izvadīja 78 gadu vecumā mūžībā aizsaukto gleznotāju Austru Oguli. Piemiņas svētbrīdi vadīja MineapolesSt. Paula ev. lut. draudzes mācītājs G. Abakuks. Viņas mirstīgās atliekas pārpelnos.
Austra Ogule bija liepājniece, dzimusi 1906. gadā. Glezniecībā pirmās zināšanas guvusi A. Annusa mākslas studijā Liepājā. Vēlākos gados Ogule dzīvo un strādā sava radinieka mākslas foto studijā "Klio". Blakus maizes darbam 5 gadus mācās arī gleznotāja Visotska studijā, līdz 1936. g. piepildās iecere sākt mācīties glezniecību Mākslas akadēmijā, kuru nobeidz 1942. gadā. Šai laikā viņa iepazīstas ar Mākslas akadēmijas audzēkni J.Oguli, ar kuru slēdz mūža derību.
Bēgļu posms aizvadīts Augsburgas nometnē Vācijā. Tur viņa aizrautīgi glezno, rīko izstādes. Pārceļoties uz dzīvi ASV. mājvietu rod Mineapolē. Maizes darbā saistās "Bureau of Engraving" sabiedrībā, kā instruktore neklātienes zīmēšanas skolā. Mineapolē iznākošā žurnālā "Laikmets" A. Ogule ir mākslas konsultante un dod iespaidīgu grafisko ietērpu vairākām Sēļzemnieka apgādā izdotām grāmatām.
Emigrācijas sākuma gados deva patstāvīgas izstādes un piedalījās kolēģu kopējās izstādēs, aizvien gūdama ievērību un kritiķu labas atsauksmes. Piedalījās Mineapoles kultūras dzīvē un rūpējās par savas meitas Māras audzināšanu un izskološanu par arhitekti. Pēdēja gadu desmitā viņa pamazām ievirzījās amerikāņu mākslas dzīvē. Amerikāņu mākslas salonos viņai bieži notika izstādes. (Laiks, 31.12.1983)
Keine Orte
Keine Termine gesetzt