Atis Aleksandrs Teihmanis

Čellists.

Atis Teihmanis dzimis Liepājā, galdnieka ģimenē, 1907. gada 15. jūnijā. Iestājies Latvijas konservatorijā profesora Arvīda Ozoliņa čella klasē, kuru beidza 1930. gadā. Ar Kultūras fonda stipendiju papildinājies Parīzē, vēlāk arī pie vācu ievērojamā čellista profesora Helsera (Hoelser). Latvijā viņš daudz koncertē un reprezentē latviešu mūziku ārzemēs. Ir čella koncertmeistars Rīgas radiofona orķestrī.

Manas personīgās atmiņas aiziet daudzus gadu desmitus atpakaļ, kad abi vēl bijām konservatoristi. No visiem profesora Ozoliņa audzēkņiem spilgti izcēlās Atis Teihmanis. Viņam jau toreiz bija virtuoza tehnika, viņš spēlēja dziļi muzikāli, ar skaistu dziedošu toni un spraigu temperamentu. Tas viss raksturo lielu mūziķi, un jau toreiz varēja pareģot viņam spīdošu nākotni. Ne tikai kā solistam, bet arī kamermūzikā viņam bija ievērojams vārds. Kopā ar pianistu Jāni Ķepīti un vijolnieku Voldemāru Rušēvicu viņš nodibināja Jāzepa Vītola vārdā nosaukto Trio. Šī ansambļa koncerti bija vienreizīgi Rīgas mūzikas dzīvē. No 1940. gada līdz 1944. gadam Atis Teihmanis bija docents Latvijas konservatorijā. Cienīts un iemīļots no saviem audzēkņiem. Kopā ar Norīti, Rušēvicu un Vīnertu viņš spēlēja Latvijas konservatorijas stīgu kvartetā. Vēlāk šis Latvijas konservatorijas stīgu kvartets kļuva starptautiski pazīstams Vācijā, Anglijā un Zviedrijā.

1947. gadā Freiburgas Mūzikas augstskola aicina Ati Teihmani par pedagogu, piešķirot viņam profesora grādu. Arī Freiburgā viņš nododas kamermūzikai, spēlējot čellu profesora Lēmana trio un ar to koncertē tālu aiz Vācijas robežām. Savus pedagoga pienākumus viņš pildīja ar viņam iedzimto degsmi un entuziasmu. Dedzīgi viņš izskaidroja spēlējamo skaņdarbu. Neatlaidīgi lika atkal un atkal atkārtot grūtās pasāžas un izteiksmi dinamikā, lai panāktu perfektu atskaņojumu. Viņš tiešām bija pedagogs, no kura varēja ko gūt.

Sirsnīgs, jūtīgs viņš bija kā cilvēks. Arī straujas dabas un liels debatētājs. Neatkāpās no saviem uzskatiem mākslā un, dzīves problēmas izskaidrojot. Dziļi pārdzīvoja mūsu izkaisītās tautas likteni. Eiropas latviešu Dziesmu svētkos 1982. gadā Līdsā, Anglijā, redzēju, cik aizkustināts viņš bija, klausoties latviešu dziesmās. Asaras viņam lija pār vaigiem, kad koris dziedāja Graubiņa “Tek saulīte tecēdama” un “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” un citas patriotiskas dziesmas. Līdsā arī dzirdējām viņa dēla Jura skaisto, izteiksmīgo čella spēli.

Ar Ata Teihmaņa nāvi esam zaudējuši lielu mākslinieku. Lielu patriotu.

Helmers Pavasars,

Latvieši Vācijā

“Brīvā Latvija”, 1987. gada 2. martā