Irēna Stradiņa

Dzimusi profesora Paula un Ņinas Stradiņu ģimenē kā vecākā meita, tēvs bija ievērojams ķirurgs, zinātnieks un mākslas cienītājs. Brālis - zinātnieks, vēsturnieks profesors Jānis Stradiņš, māsas - valodniece docente Maija Sosāre un Dr.med. Asja Eglīte-Ērgle.

1943.gadā pabeigusi 2. Valsts ģimnāziju, Irēna sāka apmeklēt profesora J.R.Tillberga mākslas studiju un piedalījās šīs studijas rīkotajās izstādēs. 1944.gadā tika uzņemta Latvijas Mākslas akadēmijā., kur mācījās pie Ā.Skrides, K.Miesnieka, L.Svempa, K.Ubāna, bet 4.kursā - J.R.Tillberga figurālajā meistardarbnīcā.

Vienlaikus ar studijām Mākslas akadēmijā 1944.gadā Irēna Stradiņa iestājās arī Latvijas Valsts universitātes fakultātē, ko pabeidza 1951.gadā. Arhitektūru viņa izvēlējās, klausot tēva padomam.

Savu gleznotājas talantu I.Stradiņa apliecināja ar diplomdarbu "N.Pirogovs Sevastopolē", ko izstrādāja J.R.Tillberga vadībā 1949.g. pavasarī.  Rudenī ar šo darbu piedalījās vissavienības izstādē Maskavā kā jaunais autors un  Rīgā atgriezās gandarīta. Tas bija nozīmīgākais un laimīgākais laiks mākslinieces mūžā.

I.Stradiņa gleznoja portretus, ainavas un klusās dabas. Mākslinieku savienībā uzņemta 1957.gadā, Arhitektu savienībā 1968.gadā.

Bija P.Stradiņa palīdze Medicīnas vēstures muzeja veidošanā, uzņēmās mākslinieces pienākumus muzejā. Augstskolas studijām sekoja darbs, Vlsts plānu komitejā, kombinātā Māksla, pedagoga darbs Mākslas akadēmijā un Lietiškās mākslas vidusskolā.. No 1962.gada darbojās rūpnīcā VEF, pēc tam Rīgas Audumā.

Bija precējusies, meita Adrienna.

Avots: V.Opalās raksts, 1997.g.