Andrejs Sestulis

Dzimis 1882. gada 2. oktobrī Kusas pagasta (Lodes muižas) Poķos kā rentnieka dēls.

1902. gadā beidzis Valmieras (Valkas) skolotāju semināru Rīgā.

Skolotāja darbu sācis Bērzaunes Lautera pagasta skolā (citviet kā pirmā darba vieta tiek norādīta Vestiena). Bijis iesaistīts 1905. gada notikumos. Ticis ievēlēts pagasta izpildu komitejā. Deleģēts uz skolotāju un zemnieku kongresiem Rīgā. Šīs darbības dēļ vēlāk nācies slēpties. Pārcēlies uz Olaines draudzes skolu, kur šajā laikā par skolotāju strādāja arī dzejnieks Teodors Zeiferts. Nejuzdamies drošs arī Olainē, pārcēlās uz Latgali, kur strādājis vairākās skolās. Pie A. Sestuļa patvērumu guvuši vairāki cara valdības vajāti rakstnieki un sabiedriski darbinieki, piemēram Antons Austriņš.

Kā Varakļānu pagasta delegāts 1917. gada pavasarī piedalījies pirmajā Latgales kongresā, kurā tika lemts par Latgales apvienošanos ar pārējiem latviešu novadiem. Par Latgales jautājumiem publicējies presē.

1919. gada rudenī pārgājis uz Rīgu, ticis iecelts par 26. pamatskolas pārzini. Ieņēmis redzamu vietu pilsonisko skolotāju vidū. Bijis valdes loceklis 2. Rīgas skolotāju krājaizdevu sabiedrībā, Latvijas skolotāju slimokasē, padomes loceklis Latvijas tautas bankā. Darbojies kooperāciju izdevuma „Kopdarbība” redakcijā. 1925. gadā kandidēja saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta.

Rakstījis presē, īpaši par pedagoģijas jautājumiem. Rakstījis arī atmiņas par vairākiem latviešu literātiem. Kā publicists rakstījis arī ar pseidonīmu Sābris.

1930. gadā apbalvots ar V šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

1937. gadā devies pensijā.

Otrā pasaules kara rezultātā nonācis Vācijā. Aktīvi darbojies latviešu bēgļu sabiedriskā dzīvē. Ansbahas Daugavas tautskolas pārzinis.

Miris 1950. gada 18. maijā Ansbahā. Apgalbāts 22. maijā Ansbahas meža kapu latviešu nodalījumā.

Ģimene:

Sieva - skolotāja Marta Natālija Sestule, dzim Zirnīte, dzimusi 1890. gada 30. augustā Lubānas pagastā.

Meitas:

Rita, dzimusi 1912. gadā, mirusi 1928. gadā;

Mirdza, dzimusi 1918. gada 6. novembrī.