Jēkabs Dukāts

Dzimis 1885. g. 11. janv. Turlavas pag. Kalnkrāniekos laukstrādnieka (Vilgāles muižas kalpa) ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Baba. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Vilgāles pagastskolā, nokārtojis Saldus pilsētas skolas gala pārbaudījumus. 1902.–15. g. darbvedis valsts un pašvaldības iestādēs (bijis Gaiķu, Satiķu, Brocēnu pag. rakstvedis, valdes un tiesas darbvedis Kuldīgas muižnieku bāriņtiesā).

1905. g. kā eksternis beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, Tukumā nokārtojis pārbaudījumus vairākos priekšmetos Novgorodas ģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju, strādājis Novgorodas apgabaltiesu iestādēs, ierēdnis dzelzceļa līnijas Petrograda–Novgoroda–Valdaja būvvaldes kantorī Novgorodā. Bijis arī Latviešu bēgļu centrālās komitejas loceklis.

1918. g. jūn. atgriezies Latvijā. No 1918. g. 20. nov. sekretārs Latvijas Pagaidu valdības Iekšlietu ministrijā, pēc tam neilgu laiku miertiesnesis Aizputē, no 1919. g. 11. jūl. Finanšu ministrijas nodokļu inspektora palīgs Tukumā, no 1920. g. febr. Tukuma apr. nodokļu inspektors. Bijis Tukuma pilsētas domes, Tukuma latviešu biedrības priekšsēdētājs. 1920. g. janv. sācis studijas LU (1928. g. dec. beidzis Tiesību nodaļu).

1930. g. janv. iecelts par Liepājas apgabaltiesas papildu miertiesnesi, pārzinājis Liepājas pilsētas īres valdi, no 1930. g. sept. miertiesneša v. i. Priekules–Vaiņodes iecirknī.

1931. g. janv. iecelts par miertiesnesi Saldū, no 1934. g. jūn. miertiesnesis Rīgas pilsētas 5. iecirknī. No 1937. g. 8. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā, pēc tam 4. kriminālnodaļā. 1937. g. jūl. iecelts par Darba kameras locekli un kameras Juridiskās sekcijas priekšsēdētāju (1938. g. janv. par priekšsēdētāja biedru).

Darbojies Tukuma Riteņbraucēju biedrībā, Tukuma Patērētāju biedrībā, Sesavas Lauksaimniecības biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Tiesnešu biedrībā, studentu biedrībā “Beverīna”, Rīgas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 3. civilnodaļā.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam izceļojis uz ASV. Bijis Čikāgas Latviešu biedrības biedrs.

Miris 1956. g. 6. janv. Čikāgā, Ilinoisas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies 1907. g. 23. febr. ar Annu Straubergu (dz. 1883. g. 26. okt.), meita Lida (dz. 1908. g. 13. maijā), dēls Voldemārs Teodors (dz. 1910. g. 31. dec.); atraitnis.

Otrreiz precējies 1933. g. 25. jūn. ar zobārsti Annu Kornēliju Strautiņu (1892. g. 24. aug. Sesavas pagastā–1981. g. 21. okt. Čikāgā, ASV).

Studentu korporācijas “Beveronija” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 267. l.; 1595. f., 10. apr., 76. l.; 7427. f., 1. apr., 3707. l.; Jauni tiesneši. Jaunākās Ziņas. 1937. g. 10. sept.; LUAJ.

No J. Dukāta 1932. g. 10. sept. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Ģimenes dzīves apstākļu dēļ pagodinos griezties pie Jums [..] ar lūgumu, vai nebūtu iespējams pārcelties no Liepājas apgabaltiesas Saldus iecirkņa miertiesas uz Jūsu prezidējošās Rīgas apgabaltiesas – Rīgas pilsētu vai tās apkārtni par miertiesnesi. Uz Rīgu pārcelties spiež mani materiālie apstākļi: pašu dēlēns apmeklē Rīgā arodskolu, brāļadēls Ādams Dukāts studē trešo gadu mūsu universitātē tautsaimniecību, kas man jāpabalsta, jo viņš ir ļoti trūcīgs, tēvs karā krita, neatstādams nekādu mantu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 267. l., 7. lp.)

No J. Dukāta 1934. g. 28. maija raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Līdz ko Latvijas valsts nodibinājās, es 1918. g. 20. vai 21. novembrī iestājos Pagaidu valdības dienestā. Pašā sākumā strādāju Iekšlietu ministrijā, kur tanī laikā bijām tikai divi darbinieki, Administratīvā departamenta bijušais direktors [J.] Ievas kungs un es kā sekretārs. Nedaudz vēlāk iekšlietu ministrs Dr. Valtera kungs uzdeva man doties uz laukiem piepalīdzēt noorganizēt pašvaldības, kā arī izplatīt tautas masās mūsu valsts nodibināšanās faktu. Šo ministra rīkojumu izpildīju Kurzemē, vairākās vietās (Kandavas, Saldus un Aizputes apkārtnē). Tanī reizē, kur pie mums vēl atradās vācu karaspēks, šī uzdevuma veikšana prasīja daudz pūļu un enerģijas, jo dažreiz pats biju apdraudēts ar visādām represijām, neizslēdzot apcietināšanu. Pagaidu valdībai pārceļoties no Rīgas uz Liepāju, miertiesnešu darbība Aizputē bija paralizēta, kāpēc tiku piekomandēts Finanšu ministrijai, kur finanšu ministra [K.] Puriņa (tagadējā senatora) uzdevumā iekasēju nodokļus, resp., nodevas pag. valdības vajadzībām. Sakarā ar pievesto un manu agrāk iesniegto lūgumu, laipni lūdzu Jūs, priekšsēdētāja kgs, vai Jūs tagad neatrastu par iespējamu man atļaut kandidēt uz kādu vakantu miertiesneša vietu Rīgā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 267. l., 6. lp.)