Anna Grīnvalde

Lonnija, kā viņu privātajā dzīvē sauca, dzimusi Kandavā. Medicīnas studijas Latvijas universitātē Dr. Grīnvalde pabeidza 1930. gadā. Pēc tam 13 gadus līdz 1944. g. rudenim viņa nostrādāja par rajona ārsti Ventspils apriņķa
Zūru pagastā. Vācijā bēgļu nometnēs ārstes darbs turpinājās vēl 5 gadus.
Amerikā viņa ieceļoja 1949. gadā. Paliekamu mājvietu viņa ar vīru atrada Minesotas galvaspilsētā St. Paulā, kur Dr. Grīnvalde strādāja vairākus gadus par palīgārsti (intern) Betesdas slimnīcā. 1957. gadā, ieguvusi pilnas ārsta tiesības,, viņa pārceļas uz Kembridžu (Cambridge), Minesotā, kur nostrādā 14 gadus valsts slimnīcā, kas ierīkota atpalikušu bērnu un pieaugušo aprūpei. 1971. gadā aizgājusi pensijā, viņa kopā ar vīru inž. Kārli Grinvaldu pārceļas atpakaļ uz St. Paulu.
Kārlim Grīnvaldam ļoti mīļa bija ceļošana, un laulātais pāris ir apceļojis daudzas pilsētas un nozīmīgas vietas ASV un Kanādā, visas Eiropas zemes, Japānu, Ķīnu, Austrāliju, Jaunzēlandi. No ASV 12 reizes braukuši uz Latviju ciemoties un aizvest palīdzību K.Grīnvalda radiem.
1986. gadā nomirst 94 gadu vecumā viņas dzīves biedrs, un sākas dzīves vientuļais posms, ko vēl smagāku padara progresējoša redzes spēju samazināšanās. Ar mērķtiecīgu rīcību un neatlaidību viņa rod draugus un atbalstītājus ikdienas rūpēm un palīdzības darba turpināšanai tuveniekiem dzimtenē un latviešu organizācijām šinī krastā. Arī šis rakstiņš ir viņas pašas izkārtots, jo bija atstājusi Akadēmiskajai Dzīvei adresētu aploksni ar biogrāfijas datiem un 1957. gada fotogrāfiju.

Viņas pelnu urna aizsūtīta uz Latviju apbedīšanai. (Akadēmiskā dzīve, 1993)