Austris Grasis

Dzimis 1.06.1942. Aizputes apriņķa Rudbāržu pagastā plkv. Oskara Kalpaka pamatskolas pārziņa Teodora Voldemāra Graša (18.12.1907. Jelgavā – 2.09.1968. Minchenē, Vācijā) un Lizetes Elzas, dzim. Bolšteins (2.04.1911. Jelgavā – 2001. Minchenē, Vācijā), 3 bērnu ģimenē; māsa Sarmīte (3.03.1936. Pampāļos – 26.12.1951. Minchenē, Vācijā) un brālis Uldis (21.05.1939. Aizputes apr. Rudbāržu pag.).

1944. gada rudenī kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nonācis vispirms DP nometnē Ingolštatē, bet vēlāk Minchenē. Skolas gaitas sācis 1949. gadā Ingolštates latviešu skolā. 1950. gadā, sākoties izceļošanai uz aizjūras zemēm, kad latviešu skolas likvidējušās, nākamos 11 g. mācījies vairākās vācu skolās. Pēdējo skolas gadu mācījies Minsteres Latviešu ģimnazijā (MLĢ), kuŗu beidzis 1962. gadā, iegūstot gatavības apliecību.

1962. gada rudenī uzsācis mākslas vēstures (art.hist.) un archailoģijas studijas Minsteres Ūniversitātē; pēc 1.sēmestŗa studijas pārtraucis un nav beidzis.

1963. gada I sēmestrī uzsācis folklōristikas, etnoloģijas un art.hist. studijas Minchenes Ūniversitātē.

1964. gadā kā stipendiāts Āfrikas etnoloģijā, studējis ģermānistiku un vēsturi Upsalas Ūniversitātē, Zviedrijā.

1972. gadā beidzis Upsalas Ūniversitāti ar fil.mag. (mag.phil.) gradu. Studiju laikā iestājies Upsalas Ūniversitātes studentu novadniecībā Vermlandes nācijā (Värmlands Nation); ievēlēts par novadniecības starptautisko sekr!

Kopš 1969. gada paralēli studējis baltu filoloģiju Stokholmas Ūniversitātē pie prof. Veltas Rūķes-Draviņas.

1972. gadā Stokholmas U ieguvis fil.kand. (cand.phil.) gradu baltu filoloģijā.

1969. gadā 6 mēnēšus bijis vācu valodas skolotājs Ōmolas (Åmol) ģimnazijā Zviedrijā.

1970. gadā bijis latviešu valodas skolotājs MLĢ. 1971./72. m.g. bijis zviedru valodas, sabiedrisko zinību un reliģiju vēstures skolotājs vairākās zviedru vidusskolās Stokholmā, vispirms Hudingē (Huddinge), tad Skūgōsā (Skogås).

Kopš 1972. gada ziemas sēmestŗa līdz 07.2007. strādājis par baltu valodu lektoru, pēdējos gados par virslektoru Bonnas Ūniversitātes Salīdzinošās valodniecības institūtā. Šajā laikā daudzkārt strādājis par tulku dažādu Latvijas delegāciju vizīšu laikā, kā Vācijā, tā arī Beļģijā un Rumānijā.

Pensionējies 07.2007., kad pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

No 01.2008. līdz 04.2009. strādājis par konsultantu Preses namā.

2009./2010. m.g. mācījis kultūras vēsturi Mazsalacas vidusskolas 11. un 12. klasē un zviedru valodu 10. klasē.

2010./11. m.g. mācījis zviedru valodu Mazsalacas vidusskolas un vadījis folklōras pulciņu Rāmsalaca. Piedalījies daudzās zinātniskās konferencēs par latviešu valodas un folklōras jautājumiem Zviedrijā, Vācijā, Krievijā un Latvijā. Kā vieslektors lasījis lekcijas Stokholmas, Ķelnes, Maincas, Bernes Ūniversitātēs, Latvijas Ūniversitātē, kā arī Vidzemes augstskolā un Liepājas pedagoģijas augstskolā.

No 1987. līdz 1995. gadam strādājis par Latvijas tautas augstskolā Abrene direktoru Loāras upes ielejā, Francijā.

1989. gadā, Arnolda Klotiņa un Valža Šteina ierosināts, Abrenē, Francijā noorganizējis plaša apmēra Latvijas Tautas frontes (LTF) un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) sanāksmi, kuŗas rezultātā sekojošajā preses konferencē Parīzē, LTF s/l valdes pr. Pēteris Laķis pirmo reizi paziņojis presei, ka LTF turpmāk iestāsies par pilnīgu Latvijas neatkarību.

Sabiedriskās gaitas 1960.-tajos un 1970.-tajos uzsācis Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienības (ELJA) ietvaros. Kā dalībnieks, valdes un rīcības komitejas loceklis, vēlāk kā lektors piedalījies kādos 25 ELJA kongresos dažādās Eiropas zemēs un 5 Vispasaules Latviešu Jaunatnes kongresos (VLJK) Vācijā, Beļģijā, Anglijā, ASV un Austrālijā. Kā latviešu valodas un folklōras skolotājs daudzkārt strādājis ASV (Gaŗezerā, Kursā), Austrālijā (Aldingā un Dzintaros) kā arī Eiropas Vasaras skolā (EVS) Anglijā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā un Latvijā. Bijis par lektoru aptuveni 40 3x3 nometnēs ASV, Austrālijā, Francijā, Īrijā un Latvijā, 2015. gadā arī Anglijā. Par latviešu valodas, folklōras un literātūras tēmām, kā arī par latviešu tautas tērpiem un to valkāšanas tradicijām lasījis referātus latviešu centros ASV, Austrālijā, Kanadā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Atmodas laikā bijis divu sasaukumu LTF domes loceklis.

2000. gadā iegādājies īpašumu Skaņkalnes pagastā, tieši uz Skaņākalna – 1895.gadā  celto lauku sētu Ģenderti, ar mērķi tur izveidot latviešu kultūras centru, kuŗā kopt un izveidot latviešu tradicijas, gadskārtas un godus.

Tam nolūkam 19.06.2012. ar sievu Ievu Freinbergu nodibinājis biedrību Skaņākalna institūts; bijis tās valdes loceklis. Katru gadu, arī pirms 2012., rīkojis vasaras skolas 12-18 gadus veciem bērniem no Vācijas, Zviedrijas, Sibirijas (Krievijas) un Latvijas, kur mācījis latvisko dzīves ziņu.

2014. gadā organizējis arī otru vasaras skolu – igauņu un latviešu bērniem kopā. Kopš 2014. gada Ģendertos vairākkārt rīkojis rotkaļu kursus. 9.11.2022. piedalījies biedrības Vienoti mūzikā dibināšanā. Kopā ar sievu Ievu un dēlu Kristapu, ar Limbažu pašvaldības un Brīvzemnieku pagasta atbalstu, Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta Ozolmuižas pilī izveidojis Pasaules latviešu mūzikas centru, tur nogādāta arī Skaņākalna institūta, respektīvi, Austŗa Graša bibliotēka - apmēram 22 000 sējumi, t.sk. viss, kas ir izdots trimdā.

Bijis Daugavas Vanagi (DV) organizācijas Vācijā valdes loceklis un Kultūras nozares vadītājs.

1960.-tajos kopā ar brāli Uldi Grasi, Juri Kronbergu, Pāvilu Johansonu un Jāni Zālīti spēlējis pirmajā latviešu roka grupā Saules brāļi.

1968. gadā, kad grupa sadalījusies, ar brāli Uldi turpinājis mūzicēt kā Brāļi Graši. Dziedājis daudzos latviešu centros, braucis koncertu turnejās ASV, Kanadā, Austrālijā un Latvijā. 1988. gadā kopā ar dēlu Kristapu dziedājis Mikrofona aptaujas noslēguma koncertā. Kopā ar tautas mūzikas ansambli Ķelnes prāģeri koncertējis ASV, kā arī pavadījis visu tautas deju uzvedumu Losandželosas un Minsteres Dziesmu svētkos. 1968. gadā kā aktieris piedalījies Mārtiņa Zīverta lugas Rīga dimd pirmizrādē II Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hanoverā, Vācijā. Kopā ar Ķelnes latviešu jaukto kori piedalījies Londonas un Līdsas Eiropas Latviešu Dziesmu svētkos, kā arī Gotlandes un divos Minsteres PBLA rīkotajos Dziesmu svētkos.

2004. gadā kopā ar mūziķiem no Līvānu folklōras ansambļa Ceiruleits pārstāvējis Latviju svinībās Diseldorfā, sakarā ar Latvijas uzņemšanu ES. Ar šiem mūziķiem ilgu laiku turpinājis uzstāties dažādos sarīkojumos, kā Latvijā, tā arī Vācijā. Dziedājis Mazsalacas jauktajā korī Salaca; piedalījies 2008. gada Dziesmu svētkos.

No 17.04.2013. bijis SIA SALETSA FR valdes loceklis.

Kopā ar sievu Ievu piedalījies vairāku Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma Klēts sižetos par Veļu mielasta tradicijām, Lieldienām, senlatviešu reliģiju un dokumentālajā videofilmā Mazsalacas stāsti.

Darbojies Zatlera Reformu partijā. Ar nr.22 no partijas kandidējis 11.Saeimas vēlēšanas 17.09.2011. Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

No 2014. gada pavasaŗa bijis Jaunās Konservātīvās partijas (JKP) biedrs. Ar nr.2 no partijas kadidējis 12.Saeimas vēlēšanas 4.10. 2014. Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Apbalvots ar DV nozīmi zeltā. Ar Ordeņu kapitula 29.10.2012. lēmumu par sevišķiem nopelniem valsts neatkarības atjaunošanā un ieguldījumu latviešu valodā un kultūrā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa (TZo) IV šķiru.

2019. gadā ieguvis Ministru kabineta balvu. Bijis Mazsalacas goda pilsonis 2019. gadā Par mūža darbu latviešu valodas kopšanā, vēsturisko sakņu izpētē un latviskās identitātes stiprināšanā 9.06.2022. apbalvots ar Valsts prezidenta Egila Levita medaļu. Folkloras balvas Austras  koks 2024. gada laureāts; balvu nominācijā Mūža ieguldījums saņēmis 10.04.2025. DV 80 gadadienā, 28.12.2025., par mūža ieguldījumu saņēmis DV atzinības rakstu un apbalvots ar DV apbalvojumu – sudraba goda zīmi vanadziņš.

1969. gadā Iningamamerzē (Inning am Ammersee) ciema baznīcā Bavārijā, Vācijā mācītājs Elmārs Rozītis, sen., lett. salaulājis ar Lolitu Kalniņu (23.10.1950. Dīpholcā (Diepholz), Vācijā – 20.05.2025. Vācijā) no Kanadas. Ģimenē ir dēls Kristaps.

Laulība šķirta 1980. gadā 11.12.2010. Mazsalacā apprecējies ar televīzijas žurnālisti Ievu Freinbergu.

06.2015., pēc Jāņiem pārcietis insultu.
 
Miris 7.02.2026. Paula Stradiņa klīniskā Ūniversitātes slimnīcā.

Studentu korporācijas Lettgallia (Lettg.) Visp! k!tā uzņemts 1963. gada I sēmestrī. Krāsu tēvs (kr!!t!) Kaspars Krēsliņš, krāsu māte (kr!m!) Emīls Buksis. Lettg. s/l Vācijas kopas loceklis, Spec! k!ta biedrs, ievēlēts par Lettg. s/l Vācijas kopas s/l old! 1964. gada II sēmestrī, studiju dēļ pārcēlies uz Zviedriju; aktīvi piedalījies arī Lettg. Zviedrijas kopas dzīvē. Par LPSR apmeklēšanu un tur iegādāto grāmatu izvešanu pret A. Grasi uzrādīts materiāls par „sadarbošanos ar padomju okupācijas režīmu, respektīvi, pretnacionālu darbību”.

Materiāls s/l ticis skatīts Lettg. Goda tiesā (G!T!) Ņujorkā, kur tas kritis, respektīvi, uzrādījums atzīts par nepamatotu. Neskatoties uz to, ar Lettg. 1.10.1977. Cit! Spec! k!ta lēmumu, A. Grasis izstumts no studentu korporācijas Lettgallia uz 99 gadiem „par kaitēšanu Lettgallia labai slavai”. Pēc iepazīšanās un atkārtotām pārrunām vairāku gadu gaŗumā ar studentu korporācijas Fraternitas Academica filistru Kārli Līdaku, sagatavojis un 11.10.2014. iesniedzis studentu korporācijai Lettgallia atkārtotus amnestijas un izstāšanās lūgumrakstus.

Amnestēts 04.2015., pēc lettgaļu globālās balsošanas. Ar Lettgallias 22.04.2015. Spec! k!ta lēmumu akceptēts A. Graša izstāšanās lūgumraksts.

27.04.2011. akadēmiķiem un eksternai tautai uzstājies ar referātu: Padomju valodu polītika un tās sekas mūsdienu latviešu valodā.

27.04.2015. studentu korporācijas Fraternitas Academica Spec! k!tā uzņemts par goda filistru (g!fil!) 5.05.2015. Spec! k!ta lēmums saskaņots Prezidiju Konventu (P!K!). Fraternitas Academica Filistru biedrības (F!B!) 7.05.2015. pilnsapulcē uzņemts F!B! Krāsas Austrim uzliktas 30.05.2014. Svētku k!tā, maijkomeršā Zasas pagastā. Kr!t! K. Līdaka (dzim. Līdaks), kr!m! J. M. Zandbergs. Sēru k!ts 7.02.2026.
 

A. Graša biografija 24.04.2015.;
Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 235.-237., 713.lpp.;

;
;
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/35883/zelta-arhivs-dzied-brali-grasi-1996;
;
;
;
;
;
;
;
;
;
;
;
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/ar-taisnu-muguru-un-paceltu-galvu-valodniekam-folkloristam-un-globalajam-latvietim-austrim-grasim--80.a459780/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin;
;
;
https://www.literatura.lv/personas/austris-grasis;
https://lv.wikipedia.org/wiki/Austris_Grasis;
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/07.02.2026-muziba-devies-valodnieks-un-folklorists-austris-grasis.a633547/;
;
https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/muziba-devies-folklorists-un-valodnieks-austris-grasis-14347658?fbclid=IwY2xjawP1pGVleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEeLa-wZwfuhhyKYUStXJdOKQ8fE9FS8gOA3DLESyi8dg7BdoO9cG186kR4aN4_aem_ANhxRBU3CUmd5TKPeGf3VA