Jānis Apals

Latvijas pirmais hidroarheologs, zemūdens arheoloģijas pamatlicējs.     LZA goda doktors.

Jānis Apals bērnību pavadīja Ezeres pagasta Vecšauļos, kur viņa vecāki bija zemkopji. Vienmuļo lopu ganīšanu Jānis īsināja, lasot grāmatas, īpaši H.Senkeviča vēsturiskos romānus, ko latviski bija tulkojis viņa mātesbrālis V.Dzeltiņš. Liels pārdzīvojums bērnībā viņam bijuši dažu kilometru attālumā no Vecšauļiem redzētie arheoloģiskie izrakumi Rūsīšu–Debešu kapulaukā, kurp mazo Jāni aizvedusi māte.

J.Apals mācījās Ezeres pamatskolā un Liepājas pedagoģiskajā skolā. J.Apala tālākā dzīvē Liepāja ir nozīmīga ar to, ka viņš jūras piekrastē labi apguva peldēšanas un niršanas mākslu. Pēc LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes beigšanas 1956. gadā, strādājot par vēstures skolotāju, J.Apals brīvajā laikā sāka nodarboties ar zemūdens sportu, jo profesionālās iemaņas bija apguvis ūdenslīdēju kursos. Viņš nolēma uzsākt zemūdens pieminekļu meklējumus Latvijā, kā to, izdarot sensacionālus atklājumus, bija veicis franču pētnieks Ž.Ī.Kusto. Ja šī zinātnieka rīcībā bija moderna tehnika, tad J.Apals bija bruņojies tikai ar ūdenslīdēja ietērpu.

Iepazīstoties ar latviešu vēsturiskajām teikām, viņa uzmanību saistīja tā folklora, kas vēstīja par ezeros nogrimušām mājām, pilīm, baznīcām un citām būvēm. Izmantojot akvalangu un liekot lietā labo peldēšanas prasmi, J.Apals 1959.gadā Vidzemē atklāja pirmo ezermītņu paliekas, kas liecināja par jaunu Latvijas arheoloģisko pieminekļu kategoriju! J.Apalu aicināja darbā uz LZA Vēstures un materiālās kultūras institūtu (tagad LU LVI). Tur viņš organizēja hidroarheoloģisko ekspedīciju un 15 gadu laikā, pārmeklējot vairāk nekā 100 ezerus, atklāja 9 ezerpilis, kas attiecās uz I g.t. otro pusi. Par arheoloģiski pētāmo zemūdens pieminekli J.Apals izvēlējās Āraišu ezerpili, kas pateicoties mitrajam kultūrslānim grūtā pētnieciskā darbā deva labi saglabājušās organiskas izcelsmes senlietas un koka celtņu paliekas.

Dzima ideja par Āraišu ezerpils rekonstrukciju, kuras realizācijai J.Apals ziedoja vairākus gadu desmitus no sava darba mūža. Šī izcilā pieminekļa atjaunošanas projekta pamatā bija arheoloģiskais materiāls, taču lai spriestu par kādu veselu celtni, no kuras bija saglabājušies tikai tās pamata vainagi, bija nepieciešamas Latvijas un kaimiņzemju etno­grāfisko būvju studijas. Rekonstrukciju veica ar seno darbarīku kopijām, viņa autoruzraudzībā ar 9.–10.gs. celtniecības tehnikai tuviem paņēmieniem. Šai ziņā J.Apalu var uzskatīt par eksperimentālās arheoloģijas aizsācēju Latvijā.

Ilggadējais arheologa darbs, konkrētā materiāla studijas Latvijā un ārzemēs (Krievija, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.) fokusējās J.Apala doktora disertācijā Āraišu ezerpils izpēte un rekonstrukcija(1995). Autora svarīgākais nopelns bija ezerpils teritorijas lielākās daļas izpēte, atsegto ēku konstruktīvo īpatnību atšifrēšana un rekonstrukcijas izstrāde atbilstoši tām prasībām, kādas bija jāievēro starptautiskajā praksē. Svarīgs bija ezerpils latgaļu izcelsmes iedzīvotāju dzīvesveida un kultūras raksturojums, kultūrvēsturiskas nozīmes unikālu atradumu (zirgu sakas, vēršu jūgs, bitenieka dzeinis u.c.) skaidrojums. J.Apala atziņas, kas iegūtas izrakumos un eksperimentālajā arheoloģijā, atspoguļotas grāmatā Senie mājokļi Latvijā. Jauniegūtie materiāli par Gaujas vidusteces vēsturi – grāmatā Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā, kā arī zinātnisko izdevumu daudzajos rakstos. Atzīmējama autora ciešā sadarbība ar savas dzīvesbiedres Zigrīdas Apalas vadīto Cēsu ekspedīciju, kas nodrošināja Cēsu novada arheoloģisko pieminekļu apzināšanu un izpēti. Starptautiskā mērogā Āraišu un Cēsu viduslaiku pilīs iegūtais materiāls, ko pats autors nogādāja ārzemēs, greznoja Vācu ordeņa 800 gadu jubilejas izstādes stendus Nirnbergā (1990, 1991).

Laika gaitā J.Apals ar referātiem ir uzstājies daudzas reizes dzimtenē un aiz tās robežām (ASV, Kanāda, Lielbritānija, Lietuva, Vācija, Zviedrija), kur iespiestas viņa publikācijas par Āraišu ezerpili, blakus pētīto viduslaiku pili, Riekstu kalnu un kapulaukiem (kopā ar Z.Apalu). Par Āraišiem ir publicētas populāras brošūras, enciklopēdiski raksti latviešu, vācu un angļu valodā. Mūsdienās Āraišu arheoloģisko muzejparku un rekonstruētās ezerpils ēkas ik gadu apmeklē desmitiem tūkstošu ekskursantu, tiek rīkoti Āraišu svētki. Līgo vakarā un Jāņos Āraišos pulcējās daudzie Jāņa Apala sveicēji, kurus jubilārs vienmēr saņēma priecīgā noskaņojumā un bija pasākuma dvēsele. Pateicoties teicamajai atmiņai, viņš prata svētku laikā pastāstīt smieklīgus atgadījumus un anekdotes ar trāpīgām asprātībām un draugu pulkā uzdziedāt vecās ziņģes.

Beidzamajos gadu desmitos J.Apals ar gandarījumu varēja saņemt sava pašaizliedzīgā un grūtā darba pelnītu novērtējumu –Spīdolas balvu (1995), LZA goda doktora diplomu (1997), LKKF mūža stipendiju (1999) un kļūt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku (2009).

Mūžībā aizgājis viens no Latvijas republikas pēckara laika sabiedrībā vispopulārākajiem arheologiem, kura mūža devums – Āraišu ezerpils būs nesaraujami saistīta ar Jāņa Apala vārdu!

Akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Jānis Apals bija saistīts ar šādām organizācijām:

• ""Āraišu ezerpils fonds""

Viņš nomira 80 gadu vecumā, 2011. gadā.

Grāmata: "Jānis Apals: Āraišu ezerpils, rakstu izlase un draugu atmiņas." 2012.g.

Sieva - arheoloģe, vēstures doktore Zigrīda Apala, dēls - vēsturnieks un diplomāts Gints Apals, mazmeitas - Austra un Lāsma.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Apals varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv