Anna Ludiņa

Operdziedātāja, mecosoprāns, LPSR Tautas skatuves māksliniece

1934.gadā beigusi Latvijas Konservatoriju , kur mācījās F.Korrado un P.Saksa dziedāšanas klasēs.

1930-32 soliste Ceļojošā operā, 1932-35 aktrise un dziedātāja Rīgas Krievu drāmas teātrī, no 1934 soliste Nacionālajā operā, iestudējusi 70 lomu. 1948-61 Latvijas valsts konservatorijas pedagoģe (no1958 docente). 

Dziedātāja ar sulīgu balsi, spilgtām aktieriskām dotībām, plašu repertuāru. Ievērojamākās lomas : Amnerisa, Karmena, grāfiene Pīķa dāmā, Marina Mnišeka (PSRS Valsts prēmija 1950) u.c. Viesojusies Maskavā, Ļeņingradā u.c. kā arī Polijā, Somijā.

Anna Ludiņa bija Nacionālās operas soliste, kas mums ir atstājusi mantojumā Mākslinieku Dārzu Inčukalna novada “Līgotnēs”, kuru stādījuši izcili mūsu tautas mākslinieki, mūziķi un aktieri. Annas Ludiņas–Pabianas vēlēšanās bija, lai šis dārzs aug cauri gadsimtiem un sargā savu stādītāju piemiņu. Šāds dārzs noteikti ir vienīgais Latvijā un, iespējams, arī visā pasaulē. 

Muzikālākais dārzs Latvijā

“Mana kolēģe un kaimiņiene Erna Traviņa mani pierunāja, lai iegādājos zemes gabalu, kur uzbūvēt vasaras mājiņu. Vieta bija jauka: Vangažos, mežu klusumā, netālu no Gaujas. Pamazām sākām būvēties, uzcēlām nelielu mājiņu. Nosaucām skaistā vārdā – “Līgotnes”. Taču visapkārt bija līdzens, klajš lauks. Tikai viena simtgadīga egle slējās vienā pusē mājiņai, bet gabaliņu tālāk – varens bērzs. Un tad man ienāca prātā: es taču varu stādīt skuju kokus. Bet šos kokus taču varētu stādīt mani kolēģi! Tad tas būtu Operas mākslinieku dārzs. Šai idejai pieķēros arvien vairāk.   Bet pati uz savu galvu vien nedrīkstēju izšķirties par tik nesaprātīgu (no praktiskā viedokļa) zemes izmantošanu. Kā par brīnumu, visi manējie – vīrs un bērni – tūliņ bija ar mieru. Visiem šī doma patika,” tā savā dienasgrāmatā (citāti no grāmatas “Anna Ludiņa. Mani operas svētki”) rakstīja māksliniece.

 Sākās aizrautīgs darbs. “Ja man nebūtu bijis tik brīnišķīgs vīrs kā Adrians Pabiāns, es nebūtu varējusi tādu dārzu izveidot. Viņš bija tas, kas palīdzēja dārzniecības apbraukāt un stādāmo materiālu sagādāt. Viņš arī visus stādītājus šurp un turp vadāja.    Mūsu antīkajā automobilītī Hanomag katrs kā kunkulītis tika iesēdināts un uz “Līgotnēm” atvests. Vīrs palīdzēja visos stādīšanas darbos – raka zemi, nesa ūdeni.    Dārza dzimšanas diena ir 1964. gada 2. maijs, kad mēs ar vīru un abiem bērniem – Dzintru un Andri – piekalnītē aiz grāvīša iestādījām četras lapegles. Pār šo grāvīti ved trīs tiltiņi – Komponistu, Režisoru un Diriģentu.”

Sākotnējā iecere bija veidot Operas mākslinieku dārzu: solistiem – Mildai Brehmanei – Štengelei, Žermēnai Heinei – Vāgnerei, diriģentiem – Edgaram Tonam, Rihardam Glāzupam, Jāzepam Lindbergam, baleta māksliniekiem – Annai Priedei, Veltai Vilciņai, Mārim Liepām, Haraldam Ritenbergam, Operas orķestrim, korim... Pirmo koku šai audzē iestādīja pati Anna Ludiņa – Pabiane 1964. gada 2. maijā. Katrai grupai tika atvēlēts savs zemes gabaliņš. Kokus iestādīja arī režisori – Kārlis Liepa, Pēteris Pētersons, komponisti – Lūcija Garūta, Jānis Ķepītis, Raimonds Pauls. Vēlāk, Operas mākslinieku dārza ideju paplašinot, savus kokus iestādīja aktieri – Jānis Osis, Pēteris Lucis, Vija Artmane, Harijs Liepiņš, Vera Singajevska, Gunārs Cilinskis u.c., dzejnieki – Imants Ziedonis, Jānis Peters, dramaturgs Gunārs Priede.    Dārzā aug arī gleznotāju – Eduarda Kalniņa, Ritas Valneres, Džemmas Skulmes, tēlnieku – Aleksandras Briedes, Kārļa Jansona, Gaidas Grundbergas, tekstilmākslinieces Edītes Pauls – Vīgneres stādītie koki. Vairāki koki iestādīti Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa, Leo Bleha, Mihaila Žukova, Voldemāra Irbes u.c. piemiņai. 1992. gadā Anna Ludiņa kopā ar vīru Adrianu Pabianu iestādīja “Mākslinieku dārzā” pēdējo koku – Annas Brigaderes piemiņai. Mākslinieku dārzā kuplo un zaļo ap 150 dažādu sugu koku: egles, liepas, ozoli, kļavas, bērzi, gobas, tūjas, pīlādži, dekoratīvā ābele u.c. Pie katra koka ir plāksnīte ar stādītāja vārdu, koka nosaukumu, stādīšanas gadu. Dārza grāmatā fiksēti katra stādītāja īsi biogrāfiskie dati, koka nosaukums, stādītāja paraksts. Jāpiebilst, ka ir arī albums, kas rāda, kā dārzs veidojies, bet Dārza grāmatā ir īsas biogrāfiskas ziņas un stādītāja paraksti. Šīs grāmatas kopiju, kā arī citas ziņas par mākslinieci un viņas veidoto dārzu, var iegūt Vangažu muzejā. Turklāt 1974. gadā “Mākslinieku dārzā” kokus iestādīja arī Vangažu vidusskolas skolotājas: Anna Liepiņa, Aina Zaķe un Biruta Ķeire.

“Viens ir pilnīgi skaidrs – darbs dārzā nekad nebeigsies. Visu smagumu – koku apgriešanu, dzīvžoga veidošanu un zāles pļaušanu tagad uzņēmies mans dēls Andris Pabiāns. Kā konsultante palīdz meita Dzintra Preisa. Darbojas arī pārējie ģimenes locekļi, mazbērnus Daci, Miku un Ievu ieskaitot. Lai viņiem veicas!”. 

Avots: Rīgas Apriņķa Avīze