Jānis Apinis

Jānis Apinis, Dāvida dēls

6. Rīgas kājn. pulka komandieris, pulkvedis. LK Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1867. g. 12. janvārī Cēsu apriņķī, Drabešu pagastā, māja ,,Bļodnieki''

Izglītojies Baltijas skolotāju seminārā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1888. g., dienējis 97. Vidzemes kājnieku pulkā Daugavpilī.

1891. g. beidzis Viļņas kājnieku junkuru skolu.

1894. g. paaugstināts par podporučiku, līdz 1910. g. dienējis 178. Cēsu pulkā Liepājā.

Apbalvots ar

• Staņislava II, III šķiru 
• Annas III šķiras ordeņiem,
• paaugst. līdz kapitānam. 

1. pasaules kara laikā kopā ar 113. Staraja Rusas pulku piedalījies kaujās Austrumprūsijā, vēlāk Augustovas rajonā Polijā.

Par kauju nopelniem saņēmis:

• Annas II šķ.,
• Vladimira IV šķ. ordeņus,
• paaugstināts par apakšpalkavnieku,
• paaugstināts par palkavnieku.

No 1917. g. jūnija 217. Kovrovas pulka komandieris.

Pēc kontūzijas atvaļināts 1918. g. janv., dzīvojis Kazaņā un darbojies latviešu bēgļu komitejā, oktobrī atgriezies dzimtenē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. novembrī, iecelts par Vidzemes kara apgabala priekšnieku; vadījis brīvprātīgo rotas formēšanu Cēsīs.

Valdībai atkāpjoties, kopā ar to devies uz Liepāju, kur 1919. g. martā uzņēmies Kurzemes rezerves spēku pārzināšanu.

1919. g. aprīlī pēc fon der Golca rīkojuma arestēts un nodots karatiesai, taču attaisnots.

1919.g. 12. oktobrī iecelts par 6. Rīgas kājnieka pulka komandieri, vadījis pulku visās kaujās pret bermontiešiem no Rīgas līdz Lietuvai.

1919. g. novembrī, kad pēc Torņakalna ieņemšanas 6. Rīgas kājnieku. pulkam pie Iecavas upes nācās izturēt vienu no spēcīgākajiem bermontiešu prettriecieniem, Apinis nakts laikā devās uz priekšējām līnijām, zem ienaidnieka uguns apstaigāja visu pulka fronti, iedvesmoja un sakārtoja rotas un noturēja pozīcijas, tādējādi glābdams vispārējo stāvokli.

No 1920. g. 1. augusta līdz 1924. g. martam 2. Vidzemes divīzijas komandieris.

1920. g. 13. augustā apbalv. ar LKO III šķ. un iecelts par LKO domes locekli.

1921. g. 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli.

1924. g. februārī iecelts par Kara padomes locekli.

Miris 1925. g. 25. jūlijā

Apbedīts Cēsīs.