Aleksandrs Runcis
- Geburt:
- 15.02.1895
- Tot:
- 08.03.1936
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Friedhof:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Igaunijā, Lauru kolonijā, sīkzemnieka ģimenē. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru. 1914.-1915. gadam skolotājs Smiltenē.
***
Aleksandrs, dzimis 1895. gadā Pededzes pagasta “Orlīšos” (cariskās Krievijas valdīšanas gados ietilpa Pleskavas un Vitebskas guberņu lauru kolonijā), sīkzemnieka ģimenē , ne Igaunījā, jo tāda valsts toreiz nemaz nepastāvēja. Pats esmu dzimis Viņam piesķirtajā jaunsaimniecībā Pededzes pagasta Kapteiņos
***
Krievu armijā iesaukts 1915. gada jūnijā un iedalīts 2. kājnieku rezerves pulkā Somijā, 1916. gadā komandēts uz Vladimira karaskolu Petrogradā. Pēc kursa beigšanas dienējis kādā kājnieku rezerves pulkā, pēc tam nosūtīts uz Rumāniju 90. Oņegas kājnieku pulka sastāvā. Piedalījies kaujās līdz pašām 1. Pasaules kara beigām.
1919. g. 1. jūlijā iesaukts Igaunijas armijā un cīnījies pret lieliniekiem pie Latgales robežas, par ko piešķirta Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas medaļa. 13. oktobrī pārnācis uz Latvijas armiju un 6. Rīgas kājnieku pulka rindās piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales frontē pret lieliniekiem.
1919. gada 10. novembrī izlūkgājienā aiz Zasulauka stacijas Rīgā. apmēram 2 km no mūsu spēkiem sastapa stipru ienaidnieka nodaļu, kura atklāja niknu ložmetēju un mīnmetēju uguni. Neskatoties uz pretinieka skaitlisko un tehnisko pārspēku, Runcis apklusināja tā ložmetējus un straujā triecienā ieņēma pretinieka pozīcijas, turklāt apšaudīja ienaidnieku no tam atņemta ložmetēja. Naktī uz 18. novembri pozīcijās pie Cenas kroga Runcis apsargāja Jelgavas šoseju un dzelzceļu. Kad ienaidnieks, bruņuvilciena atbalstīts, ielauzās mūsu aizmugurē, viņš izturēja pret viņu vērsto artilērijas un ložmetēju uguni, noturēja pozīcijas, līdz citas daļas atsvieda pretinieku atpakaļ.
Apbalvots ar Lāčplēša ordeni par izlūku gājienu un cīņu 1919. gada 10. novembrī Zasulauka apkārtnē.
Paaugstināts par kapteini un 1934. g. 11. novembrī par pulkvedi-leitnantu. Dienestu Runcis turpinājis savā pulkā arī pēc brīvības cīņām. 1931. gadā beidzis bataljona komandieru kursus.
Apbalvots ar TZO V šķira. Piešķirta jaunsaimniecība Pededzes pag.
Miris 1936. g. 8. martā Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avots : www.lkok.com
Keine Orte
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.