Kārlis Vinters

Dzimis Dreiliņu pagasta Kaulu muižā. Beidzis zemkopības skolu Jelgavā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 177. rezerves kājnieku pulkā. 1916. gada oktobrī pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku.

1917. gada maijā iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 22. maijā kaprāļa pakāpe.

Līdz 1920. gada 10. janvārim paaugstināts par leitnantu.

1920. g. 13. janvārī Latgalē kaujā pret lieliniekiem pie Gorku sādžas ar savu rotu apgāja lielinieku spārnu, spēcīgā apšaudē iekaroja Gorkus un noturēja sādžu pret vairākiem ienaidnieka pretuzbrukumiem. Par šo varoņdarbu piešķirts Lāčplēša ordenis.

Atvaļināts 1921. gada 20. janvārī. Bijis zemkopis Stopiņu pagastā.

5. Rīgas aizsargu pulka 1. bataljona komandieris.

Apbalvots ar Igaunijas Balto krustu.

1941. g. jūnijā no Stopiņu pagasta Ziemeļiem deportēts uz Krieviju, Usoļlagu Molotovas apg. Tur arī izsūtījumā miris.

Izsūtījuma precīza vieta nav zināma. 

***

Kārlis Vinters bija 5. Rīgas aizsargu pulka 1. bataljona komandieris.

Dzimis 1894. gada 20.februārī Dreiliņu pagastā, nošauts 1942. gada 6. aprilī Krievijā.

1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

5. Rīgas aizsargu pulka 1. bataljona komandieris.

Zemkopis Stopiņu pagastā.

1941.gada jūnijā deportēts uz Krieviju, Soļikamsku

(Avots: Stopiņu novada domes 2005.gadā izdotā grāmata "Mēs stāstam par Stopiņu novadu").