Marija Eglīte

Marija Eglīte (dz. Stalbova;  Cesvaines "Ariņās" - mirusi Rīgā) - skolotāja un tulkotāja.

Marija Eglīte dzimusi 1879. gada 5.novembrī pēc v.st., pēc jaunā - 17.novembrī
mirusi 1926. gada 27.jūnija rītā, apglabāta 30. jūnijā. Pēc pases datiem, 

Viktora Eglīša sieva un brāļu Anšlava un Vidvuda  māte. Viņa bija viena no pirmajām akadēmiski izglītotajām sievietēm Latvijā; smalka franču literatūras zinātāja un tulkotāja.

1900.g.  iepazinusies ar komponistu E. Dārziņu, viņai rakstītās E. Dārziņa vēstules publicētas piemiņas grāmatā "Emīls Dārziņš" (1925). Emīls Dārziņš, gruzdot atraidījuma sāpēs, tieši viņai bija veltījis turpat vai visas savas smeldzoši skumjās dziesmas.

1901.g. Beigusi Lomonosova ģimnāziju  Rīgā.

Strādājusi  par skolotāju V. Maldoņa un Irbes ģimnāzijās, kurā viņas kolēģis ir tobrīd krievu valodas skolotājs, rakstnieks un nākamais vīrs Viktors Eglītis.

1904.g.  apprecējusies.

Eglīšu mājās valda intelektuāla un kulturāla gaisotne - sapulcinot ap sevi plejādi jauno iesācēju - E.Virzu, V.Dambergu, A.Austriņu, K.Štrālu u.c., V.Eglītis ar visu savas temperamentīgās dabas sparu metās pārveidot latviešu mākslu gan saturā, gan formās.

Marija bija laba pianiste, un šo mīlestību pret mūziku mantojis arī viņas dēls Vidvuds.

Ieguvuši īpašumā Inciema pusmuižu ar vairāk kā 30 istabām, Eglīši tajā iekārtoja arī pansiju, kurā bieži viesi ir mākslās un inteliģences parstāvji.

Mariju ir gleznojis Voldemārs Tone,

1915.g.  kopā ar ģimeni evakuējusies uz Sormovu pie Ņižnijnovgorodas.

1918.g.  atgriezusies Rīgā.

1926. gadā - mirusi

Apglabāta II Meža kapos J.Poruka kalniņa pakājē. Turpat apglabāts arī dzimtas arhīva saglabātājs Anšlava brālis Vidvuds, jurists un pianists, kuram pēckara gados nebija ļauts strādāt savā profesijā.

2004.g. 22. oktobrī  plkst.14 II Meža kapos atklāts tēlnieka V. Titāna piemineklis, kas realizēts akmenī atvērtas grāmatas formā, kurā iemūžināti visu Eglīša dzimtas rakstnieku paraksti

Tulkojumi no franču val. publicēti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Kareivis".

Grāmatā izdotas Marijas Eglītes  tulkotās A. Misē noveles (1939).

V. Eglītis viņai veltījis sonetu krājumu "Dievu sūtne" (1934).

Atsauces:

• Eglītis V. Autobiogrāfija // Ritums, 1921, 3.-4.;
• Dambergs V. V. Eglītis // Ritums, 1924, 2.-3.;
• Austriņš A. Aizgājušie // Latvju Grāmata, 1929, 2.