de

Hermanis Apsītis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris— 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Latvijas tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākuma.

Hermanis Apsītis piedzima 1893. gada19. novembrī Naukšēnu pagasta "Jēčos" lauksaimnieku ģimenē. Mācījies pagasta skolā, kā arī trīs gadus Rūjienas draudzes skolā. Turpinājis mācības Ribinskas komercskolā Krievijā, pēc diviem gadiem ar zelta medaļu un atestātu atgriezies Rūjienā. Studējis Maskavas universitātes Tieslietu nodaļā. 1916. gadā iestājies kara dienestā un beidzis Odesas kara skolu. Dienējis Turkestānas Kuropatkina štābā, vēlāk — Galīcijā. Okupācijas laiku pavadījis Rūjienā, kur strādājis par skolotāju.

1919. gadā iestājies Latvijas armijā, piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanas kaujās, bijis 6. Rīgas pulka adjutants. 

1920. gadā iestājies karadienesta pārvaldē, kā arī beidzis kara juridiskos kursus. Tajā pašā gadā iestājies Latvijas Universitātes Ekonomikas nodaļā, bet ceturtajā kursā pārgājis uz Juridisko fakultāti.

Līdz 1925. gadam bijis kara prokurora palīgs, pēc tam iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedru. No kara dienesta izstājies kapteiņa dienesta pakāpē. 1925. gadā beidzis LU Juridisko fakultāti.

1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru.

No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam bija Tiesu palātas prokurors.

Pēc 1934. gada 15. maijā notikušā Ulmaņa apvērsuma izveidotajā valdībā Apsītim tika atvēlēta tieslietu ministra loma. Savas ministrijas programmu Apsītis izklāstīja radiorunā 13. jūlijā ar nosaukumu "Arī tiesās latvietim jābūt zemes kungam".

Apsīša laikā notika vairākas tiesu reformas Latvijā. Izdots Civillikums, pārkārtota procesa kārtība tiesās, izdots jauns notāru un zemesgrāmatu likums, ievadīta jauna tiesu iekārtas likuma izstrāde, izdots likums par virsīpašnieka tiesību likvidēšanu, sekmēta mantojuma lietu kārtošana, ieviesta drošības ieslodzījuma sistēma, iekārtoti darba nami, veikta Tieslietu ministrijas, tiesu un cietumu reorganizācija un uzcelta Tiesu pils.

Pēc tautas labklājības ministra Vladislava Rubuļa nāves 1937. gada jūnijā Apsītis kļuva par viņa līdzšinējo pienākumu pildītāju. 

1938. gada janvārī Apsīti šajā amatā nomainīja Jānis Volonts. Tieslietu ministra amatā bija līdz brīdim, kad Latvijas okupācijas rezultātā demisionēja valdība —1940. gada 19. jūnijam. 

1940. gada 19. oktobrī apcietināts un deportēts uz Krievijas PFSR.1941. gada 14. oktobrī Astrahaņas apgabaltiesa saskaņā ar KPFSR Kriminālkodeksu notiesāja Hermani Apsīti "par palīdzības sniegšanu starptautiskajai buržuāzijai un aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību", piespriežot augstāko soda mēru — nāvessodu nošaujot.

Sods izpildīts 1942. gada 19. janvārī.

Hermanis Apsītis bija apbalvots ar 

  • Triju Zvaigžņu ordeni (II šķiru), 
  • Atzinības krustu (I šķiru),
  • Igaunijas Ērgļa ordeni (I šķiru) un 
  • Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeni (I šķiru). 

1990. gadu sākumā Hermanim Apsītim Ministru kabineta Zaļajā (sēžu) zālē tika atklāta piemiņas plāksne.

***

* 1893. XI 19. Naukšēnu pag.; M. Karlīne, S. Milda dz. Cīrule. + 1942. I 19. Krievijā.

                1915. beidzis Ribinskas komercskolu,

                1915/1916. Maskavas komercinstitūtā,

                1916. beidzis Odesas kara skolu,

                1916/1917. Virsnieks Turkestānas frontē,

                1918. P. Martinsona komercskolas skolotājs Rūjienā,

                1918/1920. Latvijas armijā,  Valmieras , Cēsu un Rīgas kājnieku pulka virsnieks,

                1920. kara tiesu pārvaldes virsleitnants,

                1920/1921. Latvijas Augstskolas tautsaimniecības fakultātes students,

                1921/1926. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1922. V 11. Kara prokurora palīgs,

                1924. IV 19. paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1924. III 21.,

                1925. XII 10. Rīgas apgabaltiesas prokurora palīgs,

                1926. I 18. atvaļināts,

                1927. IV 28. Rīgas apgabaltiesas prokurors,

                1926/1933. prokurora biedrs un prokurors Rīgas apgabaltiesā,

                1933/1934. Tiesu palātas prokurors,

                1934. V 19. – 1940. VI 20. Tieslietu ministrs,

                1937. vadījis Latvijas civillikuma izstrādāšanu un citus likumus,

                1937. V 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru # 308.,

                1938. VIII 26. apbalvots ar Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķiru,

                1938. XI 18. apbalvots ar Atzinības Krusta I šķiru,

                1940. X 08. apcietināts, 

                1940. X 19. notiesāts ar augstāko soda mēru,

                Studentu biedrības „Austrums“ biedrs. 

                Avots:       ”Latvijas Universitātes absolventi - juristi”, R., 1999.;

                               „Rūjienas Vēstnesis” # 127/1934.

Ursache: wikipedia.org, biographien.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Andrejs ApsītisSohn00.00.191906.12.1996
        2
        Milda Marija ApsīteEhefrau05.12.189600.00.1965
        3
        Eleonore MartinsonsSchwägerin
        4
        Pēteris MartinsonsEntfernter Verwandter11.07.1886

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Hinzufügen Speicher

        19.11.1918 | Tiek dibināta Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

        Hinzufügen Speicher

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Hinzufügen Speicher

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter