Ada Benefelde - Dzirne
- Geburt:
- 19.02.1887
- Tot:
- 24.05.1967
- Patronym:
- Kristofs
- Zusätzliche namen:
- Adele Catharina Bennefeld
- Kategorien:
- , Professor, Pädagoge, Sänger, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimusi 1884.18.II [pēc citām ziņām 1887.19.II] Rīgā, Cellē pie Vircburgas, Vācijā. Operu un koncertu dziedātāja koloratūrsoprāns, pedagoģe.
Dziedāt sākusi mācīties 15 g. vecumā privāti Rīgā pie Milleres-Lihtenegas. 1908 absolvēja Šterna konservatoriju Berlīnē pie A.Vilneres. Karjeru sākusi Vācijā: vispirms rež. M. Reinharda uzvedumos Berlīnē, tad dziedājusi Heidelbergas un Āhenas operās, līdztekus debitējusi arī Rīgas vācu operā.
Pēc atgriešanās Latvijā dzied P. Jurjāna Latviešu operas (1913-15) un Latvju operas (1918/19) iestudējumos, bijusi pirmā izcilā lirisko lomu interprete LNO (1920-34), pasniedzēja LK (1919-40), no 1929.gada profesore.
Pirmā pasaules kara laikā kopā ar P. Saksu un Ā. Kaktiņu koncertējusi Krievijā, latviešu bēgļu nometnēs Arhangeļskā, Harkovā, Maskavā, Rostovā u.c., kā arī dzied Zimina operteātrī Maskavā (1915). Vadījusi operetes teātri Rīgā un 1918.gadā bijusi rež. īslaicīgi atjaunotajai Latviešu operai.
1921.gada rudenī kopā ar Paulu Saksu uzstājusies konc. ASV: Bostonā, Filadelfijā, Ņujorkā, Vašingtonā ar latv. solodziesmu programmu. Komponists Alfrēds Kalniņš viņai veltījis solodziesmu Minjona (1914). 20. gados B. koncertējusi Latvijas pilsētās, arī Igaunijā.
1940.gadā okupācijas varas atbrīvota no darba LK, 1941.gadā ar t. s. otro repatriācijas vilni devusies trimdā. Poznaņā 1944.gadā zaudējusi visu iedzīvi, nonākusi Vircburgā, kur sākumā vadījusi dažas operu režijas vietējā teātrī, bet mūža pēdējos 20 gadus pavadījusi vientulībā.
Benefelde bijusi spoža lirisko koloratūrsoprāna lomu atveidotāja, kas valdzinājusi ar balss lokanību, vieglumu un apgarotu tēlojumu. „Liela māksliniece mita šajā mazliet skumji smaidošajā, neliela auguma sievietē. Visā viņas būtnē bija kāds sirsnīgs, gandrīz varētu teikt vientiesīgs patiesīgums un neatvairāms valdzinājums. Neaizmirstams ir vieglums un grācija, ar kādu viņa dziedāja Mocarta Cerlīni, Konstanci u.c.” (J. Kārkliņš). Lomas: Margarēta (Guno Fausts, 1914, 1918), Neda (Leonkavallo Pajaci, 1915), Džilda (Verdi Rigoleto, 1915, 1919), Violeta (Verdi Traviata, 1915, 1918, 1920), Mikaela (Bizē Karmena, 1914, 1920 ), Cerlīna (Mocarta Dons Žuans, 1921), Laimdota (Jāņa Mediņa Uguns un nakts, pirmuzvedums 1921, 1924), Rozīna (Rosīni Seviļas bārddzinis, 1922), Tamāra (Rubinšteina Dēmons, 1922), Mimī (Pučīni Bohēma, 1922), Olimpija (Ofenbaha Hofmaņa stāsti, 1923), Forda kundze (Nikolai Jautrās vindzorietes, 1923), Margarita Valuā (Meijerbēra Hugenoti, 1923), Grietiņa (Humperdinka Ansītis un Grietiņa, 1923), Konstance (Mocarta Bēgšana no seraja, 1924), Cerlīna (Obēra Fra Diavolo, 1924), Čo-čo-sana (Pučīni Madame Butterfly, 1925), Fiordilidži (Mocarta Cosi fan tutte, 1925), Care Gulbe (Rimska-Korsakova Pasaka par caru Saltanu, 1925), Filina (Tomā Minjona, 1926), Lienīte ( Jāņa Mediņa Sprīdītis, pirmuzvedums 1927), Lakmē (Delība Lakmē, 1927), Care Volhova (Rimska-Korsakova Sadko, 1927), Mirdza (Jāzepa Mediņa Vaidelote, pirmuzvedums 1927), Geiša (Džonsa Geiša, 1929), Margarēta (Boito Mefistofelis, 1929) u.c. Apbalvota ar TZO.
Inženiera Konstantina Dzirnes sieva, apprecējās 1916.gadā.
Avots: http://en.lulfmi.lv
Ursache: acadlib.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Olga Pijole | Schüler |
Keine Termine gesetzt