Irma Grebzde

[dz. Priecīgā, prec. Rubene; dzejnieces Rasmas Galenieces māsa]

30. martā mūsu rakstnieku aizsaules pulkiem pievienojusies ievērojamā proziste Irma Grebzde , īstā vārda Irmgrade Aleksandra Rubene, dzim. Priecīgā 1912. gada 25. maijā Reņģē dzelzceļa satcijas dežuranta ģimenē, Lietuvas pierobežā, "Kalna Dzirkantu". Jau no bērnības bijusi  saistīta ar lauku ikdienu, zemes darbiem, uzaugusi trīs māsu vidū, turklāt jaunākā no tām vēlākos gados kļūs pazīstama kā dzejniece Rasma Galeniece. Mācījusies Auces pilsētas sešklasīgajā pamatskolā (1920-1926), mācības turpinājusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā (1926 -1930), kur tolaik par skolotājiem strādājuši dzejnieki Viktors Eglītis, Kārlis Krūza un Valdemārs Dambergs, bet viena no ģimnāzistēm ir Veronika Strēlerte. 1930. gadā Irma Grebzde uzsāk agronomijas studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. 1936. gadā jau ar agronomes diplomu sāk strādāt Lauksaimniecības kamerā Jelgavā, bet 1939. gadā vīru Jāni Grebzdi ieceļ par nodokļu inspektoru Daugavpilī un Irma Grebzde ar Jūlija Druvas ieteikumu vada laikraksta Daugavpils Vēstnesis lauksaimniecības nodaļu, vēlāk veido tā nedēļas pielikumu Mana Sēta. 1940.gadā ierastais darbs jāatstāj, Grebzde strādā Malnavas lauksaimniecības skolā, vācu okupācijas laikā dzīvo gan Rīgā, gan Jelgavā.
Jau skolas gados Irma Grebzde aizrāvusies ar grāmatu lasīšanu; tā bija savdabīga pasaule, kas vilināt vilināja. Pati publicēties sākusi kopš 1932. gada, 1942. gadā Liepājas laikrakstā Kurzemes Vārds publicēts pirmais romāns "Mūžīga vasara", bet 1944. gadā apgāds "Zelta Ābele" izdevis pirmo astoņu stāstu krājumu "Pūra zirgs".
1944. gadā sākas liēgļu gaitas Vācijā (bēgļu gaitās viņai nākas doties jau otrreiz - Pirmā pasaules kara gados ģimene bijusi Krievijā). Vācijā vairāki gadi aizrit Vīrcburgas bēgļu nometnē, kur tolaik  dzīvo arī māsa Rasma, daudzi rakstnieki un dzejnieki - Pēteris Ermanis, Teodors Zeltiņš, Zenta Liepa, Ģirts Salnais, Valda Moora, Henrijs Moors, Jānis Radāns, Valdis Mežezers. Tieši DP laikā uzplaukst rakstnieces talants, iznāk vairākas īsprozas grāmatas "Nometnes pasakas" (1946), "Pazemīgā" (1946), "Sērmūkšļu pagasta ļaudis" (1947), "Purva zāle" (1948) un impresionistisks vienas vasaras mīlas stāsts "leva" (1948).
Rakstniece regulāri publicē jaunākos darbus tālaika latviešu preses izdevumos un piedalās rakstnieku sarīkojumos. Tolaik viņas darbu centrā galvenokārt bija dzimtās puses ļaudis, reizēm savdabji ikdienas gaitās, kaut arī atradīsim vēstījumus, kuros izvijušās bēgļa skumjas, nedienas un izmisums.
Pēc ieceļošanas ar ģimeni Kanādā 1948.gadā, pirmā dzīvesvieta bija Montreāla. Laikā līdz 1970. gadam izdotas Irmas Grebzdes sarakstītās 16 grāmatas, to vidū arī PBLA Kultūras fonda godalgotais atmiņu krājums "Sveicināta, mana zeme" un jaunatnes romāns "Tikai meitene". Pēc pārcelšanās uz dzīvi Toronto Grebzde pievērsusies reliģisku un ētisku problēmu risināšanai, uzsvērdama Dieva mīlestības, ticības, darba un pienākuma apziņas nozīmi cilvēka dzīvē. Tādas atziņas izteiktas kopš 1971. gada publicētajos darbos, romānā "Meitene un puķe", "Aizdedziet sveces", "Sējējs izgāja sēt" un "Ziedi, mana vasara". Ar savu stāstu, noveļu un romānu rūpīgi izkopto izteiksmi, darbos veiksmīgi risinot arī nacionālas, sabiedriskas un ētiskas problēmas, Grebzde bija izcila nacionāli literāro tradiciju turpinātāja. Būdama reālisma virziena pārstāve viņa replikām bagātā un raitā valodā veiksmīgi zīmējusi cilvēku raksturus un izturēšanos dažādās situācijās.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Irmas Grebzdes vairāki darbi publicēti tur, gūstot lielu atsaucību, kas rakstniecei bija garīgs stiprinājums.
Irma Grebzde ar savu literāro devumu bagātinājusi arī daudzus rakstnieku cēlienus un literārus sarīkojumus Kanādā un ASV, daudzkārt cildināta, apbalvota. Mūža pēdējos gadus dzīves likstu un sirds slimības piemeklēta, rakstniece ar meitu Daci dzīvoja latviešu aprūpes namā "Kristus Dārzs", par ko viņai arī vairāki interesanti raksti vietējos izdevumos. Arī dzīves grūtībās Irma Grebzde nezaudēja veselīga humora izjūtu un ticību labākai rītdienai.
Aizgājēja bija Hamiltonas latviešu ev. lut. Kristus draudzes locekle. Māc. Ivars Gaide 1. aprīlī vadīja sēru dievkalpojumu bēru namā Toronto. Svētos rakstus lasīja māc. Anita Gaide, mūziku spēlēja ērģelnieks Michaels Kundāns, atskaņojot arī aizgājējas iemīļoto tautasdziesmu motīvus. Savai mīļotajai mātei un gādniecei iejūtīgus atvadvārdus teica meita Dace. Rakstnieces piemiņai "Kristus Dārzs" iestādīs bērzu. Sēro meita Dace, māsa Rasma ar znotu, tuvinieki, draugi un cienītāji Kanādā, ASV, Latvijā un citās zemēs.
Rakstniecei Irmai Grebzdei bija dziļa ticības izjūta, pār liecība, savos darbos viņa pauda dzīves un tēvzemes mīlestību.

Avots: Laiks, 22.04.2000 un 25.05.2002