Gustavs Grīnbergs

Pulkvedis un tiesībnieks, militārais atašejs Polijā . 1941-1944 izdevis Jelgavā laikrakstu ‘’Zemgale’’.

Dzimis 1884. gada 7. decembrī Cērkstē pie Tukuma, Kurzemes guberņā, kokapstrādes rūpnieka ģimenē.

No 1904. gada kā savvaļnieks Krievijas impērijas armijā, dienējis 171. kājnieku pulkā.

1908. gadā absolvējis Viļņas kājnieku karaskolu kā podporučiks.

No 1911. gada Poručiks. Austrumprūsijā ievainots, pildīdams "parlamentārieša" misiju, ārstējies vācu kara hos­pitāļos,

1914. gada septembrī atgriezies Krievijā. Dienējis 1. armijas štābā, 2. Kaukāza korpusa štābā, 16. grenadieru pulkā.

No 1916. gada februāra štabs-kapitans.

1916. gada jūlijā iecelts par latviešu strēlnieku rezerves bataljona rotas komandieri, augustā paaugstināts par bataljona komandiera palīga v.i.

No 1916. gada oktobra līdz 1917. gada janvārim 1. latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieka v.i.

1917. gada vasarā absolvējis Ģenerālštāba akadēmiju, kapitans.

Dienējis 4. Donas kazaku divīzijā, 12. armijas štābā, Kara ministrijas kan­celejā.

Atgriezies Kurzemē.

No 1918. gada 18.novembra Latvijas Republikas Pagaidu valdības loceklis Tautas apsardzības ministra biedrs (vietnieks). Izveidoja ministrijas organizācijas daļu.

Pēc tam, kad lielinieku spēki ieņēma Rīgu, 10. janvārī, neticot pozitīvam iznākumam, pameta Latviju.

No 1919. gada 20. marta dienējis Dienvidkrievijas bruņotajos spēkos (Вооружённые силы Юга России): Terekas-Dagestānas kara apgabalā, Astrahaņas korpusa štābā, 1. Kaukāza korpusa štābā.

No 1920. gada februāra līdz jūnijam Kaukāza kavalērijas korpusa štāba priekšnieks, apakšpulkvedis (no 07.1920.).

Pēc sakāves, 1921. gadā atgriezās Latvijā.

Stājies Latvijas armijas dienestā kā kapteinis, no 15.12.1922.

Lektors Karaskolā.

No 1924. gada pulkvežleitnants.

1925.g. apguvis papildkursus Polijas Augstākajā karaskolā 

1924.–1928.g. Latvijas militārais atašejs Polijā 

1929.–1930.g. Pasniedzējs Virsnieku kursos Karaskolā

1930.–1931.g. Kara ministrijas padomes sekretārs

1931.g.  pulkvedis

1931.–1934.g. Zemgales divīzijas štāba priekšnieks 

1935. g. atvaļināts no dienesta.

1936. g. absolvē LU Juridisko fakultāti, strādājis Krimināltiesību katedrā. Daudz publicējis darbus tiesību zinātnē.

No 1940. gada augusta zvērināts advokāta palīgs Tukumā, vēlāk – Jelgavā,

no 1943. – Tukumā.

1941.–1944. gados Jelgavā izdeva laikrakstu „Zemgale”.

1944. g. izbrauca uz Vāciju.

1946.–1947. gados ANO Palīdzības un rehabilitācijas aģentūras universitātē krimināltiesību katedras vadītājs, docents.

1947. ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Ukraiņu universitātē Minhenē.

No 1951. gada dzīvoja ASV. 

1981. gada 20. oktobrī miris Ketskilā, Ņujorkas pavalstī

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
• Sv. Jura Zelta zobens
• Sv. Annas ordenis, II un III šķira
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķ.
• Polijas PRo, IV šķ.
• Rumānijas Ko, IV šķ.