Augusts Muižulis
- Geburt:
- 17.07.1893
- Tot:
- 29.06.1941
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Monument:
- Valsts prezidenta adjutanta Miervalda Lūkina un pulkveža Augusta Muižuļa kapa vieta
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Dzimis Slokas pagasta. Lapmežciemā. Beidzis pilsētas skolu, mērnieku kursus. Bijis mērnieka palīgs Voronežas zemes ierīcības komisijā. Krievu armijā iesaukts 1914. gada novembrī, beidzis 3. Kijevas praporščiku skolu un nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījies kaujās.
1916. gada 3. jūlijā pie Ķekavas ievainots, septembrī atgriezies ierindā. Iecelts par rotas komandieri.
1917. gada janvārī pie Ložmetējkalna kontuzēts.
1917. gada augustā nozīmēts par rotas komandieri Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Paaugstināts par štabskapitānu.
Šajā laikā saņēmis apbalvojumus:
Ordeņi:
- Staņislava III šķ.,
- Annas III šķ.,
- Vladimira IV šķ.
- Jura zobens.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13.jūnijā, no 20.jūnija jau bijis bataljona komandieris. Piedalījies visās kaujās Ziemeļvidzemē, pēc tam Rīgas aizstāvēšanā un Latgales atbrīvošanā.
Par varonību kaujās pie Līvāniem 1919. gada 1. septembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
1919. gada 9. oktobrī kaujā pie Torņakalna ar savu bataljonu pēc paša ierosmes ieņēma Bauskas šoseju, dzelzceļu un Akmeņu ielu, sedza mūsējo atkāpšanos pāri Daugavai, ar spēcīgu uguni aizturēja vācu triecienus un noturēja tiltu līdz mūsu spēku pāriešanai Daugavas labajā krastā; tikai pēc tam atkāpās kā viens no pēdējiem un steigšus ieņēma pozīcijas Daugavas krastā.
1920. gada 17. jūnijā pārvietots uz Apsardzības ministriju. Iecelts par Cēsu apriņķa un pilsētas komandantu. Augustā pārvietots tādā pašā amatā uz Jēkabpils apriņķi.
1922. gada aprīlī iecelts par Rīgas kara apriņķa priekšnieka palīgu.
1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus.
1929. gada septembrī iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba administratīvās nodaļas adjutantu.
Neatkarības pēdējos gados bijis Aizputes-Kuldīgas kara apriņķa priekšnieks.
Par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar
- TZO IV šķ.
Piešķirta jaunsaimniecība Pļaviņu pagastā, bijis arī lielākas peldu iestādes īpašnieks Bulduros.
1941. gadā apcietināts un 29. jūnijā Rīgas Centrālcietumā nošauts.
Paliek sieva, bērni, māsas.
Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
-----------------------------------------------------
Vakar no Rīgas atveda mūsu redakcijā pirmo Rīgas laikrakstu pēc Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanas no lielinieku jūga. Tas ir laikraksta «Tēvija» 5. numurs, kas izdots sestdien, 5. jūlijā
Avīzes saturs liecina par komunistu briesmu darbiem, kas Rīgā pastrādāti vēl plašākos apmēros kā Liepājā. Lūk, ko lasām šai laikrakstā:
Jau 48 stundas, ar maziem pārtraukumiem, čekistu noslepkavoto upuru atrakšanas un noskaidrošanas komisija turpina darbu, lai noskaidrotu noslepkavoto upuru skaitu un vārdus cietumā atrastās kapenēs. Šodien, līdz redakcijas slēgšanai, noskaidrots, ka centrālcietumā 27., 28. un 29. jūnijā nošauti 98 latviešu patrioti.
Lielajā kapenē atrasti 62 upuri. Tie nošauti naktī uz 27. jūniju. Mazākā kapenē atrasti 36 upuri. Tie nošauti naktī no 28. uz 29. jūniju.
Šajā kapenē atrasts arī Oskara Grāvīša līķis. Viņš pirms izvešanas no nāves kameras uzrakstījis zīmīti, kurā rakstā, ka viņu aizved uz nošaušanu naktī no 28. uz 29. jūniju. Šo zīmīti viņš noslēpis savā cepurē. Tā vēlāk atrasta kamerā.
Komisija pec atrastiem dokumentiem konstatējusi, ka nošautas šādas personas:
- Miervaldis Lūkins,
- Nikolajs Reinics,
- Heinrichs Neibergs,
- Matvejs Kuzņecovs,
- Pēteris Dolgovs,
- Heinrichs Vistiņš,
- Rūdolfs Svarups,
- Kristiāns Freidenfelds,
- Videvuds Roga,
- Eduards Krūze,
- Vladislavs Rubulis,
- Augusts Kalnpuris,
- Juliuss Viķelis,
- Aleksandrs Bartenverters,
- Artūrs Rozenbergs,
- Juris Bucis,
- Nikolajs Fogelmanis,
- Edgars Jansons,
- Arnolds Cuibe,
- Konstantīns Bobrovs,
- Jānis Kuks,
- Miķelis Caguss,
- Kazimirs Burneiko,
- Voldemārs Valeskalns,
- Jānis Bergmanis,
- Vilis Pikāns,
- Arvīds Mednis,
- Eduards Udris,
- Augusts Muižulis,
- Herberts Lucavs,
- Oto Penka,
- Pēteris Frišenfelds,
- Kārlis Baumanis,
- Richards Krauja,
- Ādolfs Cirss,
- Oskars Grāvītis,
- Indriķis Stallītis,
- Ādams Šteinbergs,
- Fīlips Gurvičs,
- Fricis Blūmenaus,
- Daniels Indricāns,
- Pauls Karāns,
- Erchards Bruks,
- Oļģerts Bruks,
- K. Zubrovičs,
- Sergejs Aleksējevs.
Līdz redakcijas slēgšanai palika nenoskaidrota 51 līķa personība. Vakar un šodien pie izraktajiem upuriem ielaida publiku. Šovakar visus upurus iešķirstos un pārvedīs uz Meža kapiem.
Sarunā ar viceprokuroru O. Zuti un tiesu ārstu J. Koceru pēdējie norāda, ka šāda veida masu slepkavība pēdējos gadu desmitos mūsu zemē notikusi pirmo reizi. Atrakto upuru izskats un stāvoklis liecina, ka daudzi no viņiem drausmīgi spīdzināti. Atraktā pulkveža Miervalda Lūkina līķa apskatē konstatēts, ka arī pulkvedis pirms nāves spīdzināts. Viņš miris varoņa nāvē, jo cieši sakniebtās dūres liecina, ka tas līdz pēdējam pretojies bendēm. Lūkins nošauts ar pistoli. Tā pielikta pie pakauša. Redzamas pulvera un dūmu zīmes. Lode iestrēguši galvaskausā. Pulkvedis apcietināts 25. jūnijā, pl. 7 vakarā. Aizvests uz čeku un no turienes uz cietumu.
Pie noslepkavoto upuru atrakšanas bija klāt arī Lielvācijas armijas pārstāvji - žurnālisti. Tie šausmu ainas uzņēma fotogrāfijās. Šinīs dienās viņi visus materiālus nosūtīs uz Berlīni, no kurienes tad rakstos un bildēs visai pasaulei paziņos un vēstīs par čekistu šausmu darbiem mūsu zemē. Vācu žurnālisti, kas karagājienos jau redzējuši daudz baismīgu ainu, saka, ka redzētā sarkanā ārprāta orģija pārspēj visu, ko viņi līdz šim skatījuši.
Čekas upuru un briesmu darbi liecina, ka tikai komunisti spējīgi veikt šāda veida izrēķināšanos ar inteliģenci. To, ko pasaule 20. gadusimtenī nekad nevarēja iedomāties, varēja izdarīt tikai aziātu bendes.
Prokuratūra savu darbu pēc izrakto apbedīšanas turpinās, jo jau tagad ir atrastas vairākas kapenes, kur guļ čekistu noslepkavotie upuri.
Avots: Kurzemes vārds, 09.07.1941
Ursache: lkok.com, news.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Voldemārs Zāmuels | Arbeitskollege |
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
26.06.1941 | PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus
28.06.1941 | Masu slepkavība Rīgas Centrālcietumā
Tiek izpildīta padomju okupācijas varas pārstāvja S. Šustina pavēle apšaut latviešu cietumniekus