Jānis Asars

* 1895. VIII 26. Rīgā; M. Anna, S. Anna dz. Kārkliņš, ārste. + 1978. III 11. ASV

                Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu,

                Beidzis Aleksandra kara skolu,

                Beidzis Latvijas Universitāti,

                1919. Rīgas radiostacijas pārzinis,

                1920. armijas radiotelegrāfa priekšnieks,

                1925. Latvijas Universitātes privāt docents,

                1926/1928. Žurnāla „radio” redaktors,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru # 597.

1913. gadā viņš iestājas Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, RPI evakuēja. J. Asars 1915. gadā iestājās Harkovas karaskolā, bet 1916. gada ieguva praporščika pakāpi un tika komandēts uz Virsnieku radioskolu, kuru beidza 1918. gadā.

No armijas J. Asars demobilizējās 1921. gada beigās un sāka strādāt Pasta un telegrāfa departamentā. Viņa pārziņā bija Rīgas radiofons un kuģu radiotelegrafēšanas ierīču darbības kontrole. Līdztekus darbam J. Asars no 1919. līdz 1922. gadam studēja Latvijas Universitātē un ieguva inženiera elektrotehniķa diplomu.

1923. gadā Rīgā Jāņa Asara tēvam piederošajā gruntsgabalā Kuzņecova ielā 17 un Liepājā uzbūvēja radiotelegrāfa raidstacijas, kuras uzturēja sakarus ar 12 ārvalstu radiotelegrāfa stacijām un kuģiem jūrā. Savdabīga bija šo raidstaciju darbība: Rīga strādāja raidīšanas, Liepāja – uztveršanas režīmā.

J. Asars 1925. gadā kļuva par Latvijas Universitātes docentu un no 1936. gada – par profesoru. Iepazinies ar Drēzdenes tehniskās augstskolas vājstrāvas laboratorijām, J. Asars 1926. gadā sāka iekārtot līdzīgas laboratorijas Latvijas Universitātē. Strādādams LU, J. Asars sagatavoja 120 vājstrāvas inženierus, sarakstīja četras grāmatas un publicēja apmēram 50 rakstus radiotehnikas nozarē.

Latvijas Centrālās padomes 1944.gada 17.marta memoranda parakstītājs.

1944. gada 22. septembrī J. Asars ar ģimeni atstāja dzimteni. Dzīvoja Vācijā, bet no 1950. gada – ASV. Kopā ar dzīvesbiedri Annu (dzim. Kārkliņa) uzaudzinājuši dēlu Juri un meitu Rūtu. Viņiem ir 11 mazbērni. Atmodas gadus Jānis Asars nesagaidīja – viņš nomira 1978. gada 11. martā.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

                                  www.sakaru-pasaule.lv