Kārlis Bergs

  * 1893. V 21. Rīgā      

                1922/1925. Latvijas Universitātes Sieviešu slimību klīnikā,

                1924. beidzis Latvijas Universitāti, sieviešu slimības un dzemdību palīdzībā,

                1925/1928. Privātārsts,

                1928/1943. Savas privātklīnikas vadītājs,

                1943. Valdemāra 14.

                Avots:       LVVA P1023-2-20-58.;

                               «Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

---

Ar grūtu sirdskaiti Karolīnas slimnīcā miris Dr. K. Bergs. Viņš ilgus gadus vadīja savu privātklīniku Rīgā, ko ar nenogurstošu enerģiju bija pratis nostādīt priekšzīmīgi. Lai varētu saviem slimniekiem sniegt palīdzību, kādu modernā zinātne atzīst par vislabāko, viņš netaupīja laiku un pūles šī mērķa sasniegšanai, neapmierinājās ar redzēto un novēroto Eiropas izcilākajās klīnikās, bet devās pāri okeānam, lai no turienes pārvestu zināšanas, kuras tad ar sekmēm izlietoja savā darbā dzimtenē. Zviedrijā pavadīto laiku Dr. Bergs izlietoja zinātniskām studijām, palīdzēja Zviedrijas zinātniekiem viņu pētīšanas darbā. Viņš oficiāli skaitījās par arhīva darbinieku pie slavenā prof. Heimaņa Karolīnas slimnīcas Rādija nodaļā, kur ar viņam piemītošo akurātību un darba mīlestību vāca materiālus darbam par paaugstinātas temperātūras nozīmi attiecībā uz ļaundabīgo audzēju prognozi pie vēža slimniecēm, par ko bija izpelnījies nedalītu savu priekšnieku atzinību. Ar dziļu inteliģenci un īpatnēju pieeju Dr. Bergs analizēja pacientu sūdzības un prata mierināt izmisušos. Klausoties viņa mierīgā, labsirdīgā runā, pārliecinošos un draudzīgos vārdos, radās no jauna ticība veselībai, prieks dzīvei. Daudzas sirdis ir draudējušas apstāties, bet ar viņa pūlēm tās atkal sākušas pukstēt no jauna. Tagad viņa paša sirds ir apstājusies. Mirt ar sirdskaiti ir visu dzemdēšanas palīdzībā nodarbināto ārstu liktenis. Kāds no Vācijas ievērojamāko dzemdēšanas klīniku direktoriem, kuru pirms dažiem gadiem apmeklēju Ķīlē, man apjautājās par toreiz praktizējošo ginekologu Dr. Veidenbaumu, kam piederēja plaša dzemdēšanas klinika Rīgā. Kad viņam atbildēju, ka pēdējais slimo ar sirdskaiti, profesors piebilda: „Tas visu mūsu liktenis." Dr. Veidenbaums ir jau miris. Miruši arī samērā vēl jauni gados Rīgas dzemdēšanas klīniku vadītāji: Dr. Nolle, Dr. Gerihs, Dr. Hahs, Dr. Hercfelds, Dr. Kristiani (Liepājā) — visi ar sirds kaiti. Viņiem tagad pievienojes arī Dr. Bergs. Tūkstoš bezmiega naktis viņš pavadījis pie dzemdētāju gultām, lai tūkstoš jaunas sirdis varētu sākt pukstēt ārpus mātes organisma.  Dr. Bergs bija liels dabas mīļotājs un vēl pagājušās vasaras atvaļinājumā kājām apceļoja Zviedrijas ziemeļus. Viņš bija nacionālās mākslas un nacionālās kultūras entuziasts — augsti cienīja diriģentu Reiteru, pats dziedāja viņa korī un izlietoja visus spēkus un prasmi kora atbalstīšanai, mudinādams tautiešus dziedāt korī. Studiju laikā viņš bija korporācijas „Lettonia" loceklis. Dr. Bergs bija arī gādīgs ģimenes tēvs, nu viņa divām meitām pietrūkst tēva padoma." (Latvju vārds, 18.09.1948)