Jēkabs Birgers

Uzraksts uz kapa pieminekļa:       Rakstnieks

                                              Pilsoņu Jēkabs- Birgers

Kopēja kapavieta ar sievu Mariju Birgeri un meitu Ievu Lasi (1916-2002).

Jēkabs BIRGERS (1877.2.I Bauskā - 1966.21.X Rīgā) - rakstnieks.

Dz. strādnieka ģim. Māc. Mežotnes pagastsk. un Bauskas draudzes sk., kā eksternis Suvorova kadetu korpusā Varšavā. Dienējis Krievijas kara flotē (bijis vecākais rakstvedis), piedalījies Krievijas-Japānas karā. 1904-16 ierēdnis Varšavas ģenerālgubernatora kancelejā. 1920 B. atgriezies Ljā, darbojies daudzos preses izd. ("Latvijas Strādnieks" u.c.) un sab. org-jās (Ljas Preses b-bā, Ljas Kristīgo strādn. sav., Brīvības pieminekļa komit. u.c. ).

No 1911 Ljas presē public. daudz aprakstu un korespondenču. Pirmā lit. publikācija - didakt. stāsts "Trīs reizes briesmās" laikr. "Jaunās Latviešu Avīzes" lit. piel. 1913.26.XI-6.XII. Oriģinālproza public. gk. periodikā. Grāmatās izd. Bībeles tematikas stāstiņi - "No gana spieķa līdz valdnieka scepteram" (1929) un "Tik īsa bij\' laime!" (1935). Vēst. personu intīmā dzīve apcerēta krāj. "Amora bultas" (1934, ar ps. J. Sidrabstrauts). Nozīm. darbs - rom. "Prāvesta Glika audžu meita" (1939), kurā uz plaša beletrizēta vēst. fona atveidots E. Glika audžumeitas Martas, vēlākās Krievijas ķeizarienes Katrīnas I dzīves ceļš. Tulk. prozu no kr., vācu un poļu valodas. - Ps.: Akmeņgrauzis, Pilsonis, Pilsoņu Jēkabs.