Ādolfs fon Vulfs

Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs dzimis Vīsbādenē 1857. gada 1. maijā piecu bērnu ģimenē kā vecākais dēls.

Bērnību Ādolfs pavadīja Vīsbādenē, turpat gāja arī ģimnāzijā, pēc tēva nāves viņa ģimene pārcēlās uz Cesvaini.

1874.-1876. jauneklis apmeklēja Annas skolu Bērzainē, vēlāk uzsāka privātas mācības Tērbatā,

1879.g. iestājās Tērbatas universitātē, matrikulas numurs 10594, studēja jurisprudenci 1879.-1881., ekonomiku 1881.-1883.

Studiju laikā iestājas studentu korporācijā Livonia, 1879. gada 6. maijā,

Viņa coetus brālis bija Aleksandrs Lencs, Cesvaines slimnīcas dibinātājs.

Kopš 1884. gada bija Cesvaines muižas īpašnieks.

1885.gadā Ādolfs fon Vulfs apprecējies ar baronesi Annu Natāliju Štālu fon Holšteinu (1862-1933)., laulībā dzimst 2 bērni:

1886. gada 5 jūnijā Rīgā Egons Reinholds Jūliuss fon Vulfs, mirst 16 dienu vecumā, faktu apliecina ieraksts Cesvaines draudzes baznīcas grāmatā, apbedīts 23.07.1886., domājams Baronkalnā.

1888.gadā viņiem piedzima dēls Vilhelms Ādolfs Edmunds, saukts arī par Bilu.

Tajā pašā gadā pie doktorāta uzcēla slimnīcu ar 25 gultām, ko uzturēja muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs.

19. gs. beigās/20.gs. sākumā pie Cesvaines muižas bija bērnu labdarības iestāde; to uzturēja un par audzēkņiem rūpējas Anna fon Vulfa, dodama uzturu, apģērbus un algodama apkopēju.

1892.gadā Ādolfs fon Vulfs nolemj būvēt jaunu dzīvojamo māju. Vasarā arhitekts H.Grīzebahs un A.G. Dinklāge pēc celtniecības vietas apskates uzzīmē plānu.

No 1892.gada rudens līdz 1893./1894.gada ziemai uzcēla pils staļļus. 

1894.gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu. 

1895.gada vasara tika veltīta pils dekoratīvai iekārtošanai. Septembrī Vulfi ievācās savā jaunajā dzīvojamā mājā - pilī. Pils ir spilgts eklektisma paraugs, līdzvērtīgu Latvijā neatrast.

Ādolfa mūžs apraujas pašos spēka gados, kad 47 gadu vecumā ilgstoši sirgstot ar kādu kaiti, domājams audzēju, viņs dodas ārstēties uz Vīni, kur mirst 25.03.1904. Viņa pēdējā vēlēšanās bij atdusēties Cesvaines pilskalnā.

Pa Valkas Stukmaņu dzelzceļu iebalzamēts viņš atvests uz Cesvaini. Stacijā viņu sagaida nepārredzams ļaužu pulks. Zārku ar melni pārklātu pajūgu, ko velk 4 melni zirgi un pavada 60 cilvēku ar lāpām, nogādā pilī. Bēru rītā, 3. jūnijā zārkā tiek vests uz baznīcu uz atvadu dievkalpojumu, ko vada mcītājs fil! Roberts Aunings, livonus.

Plkst. 18:00 nogādā apbedīšanai Cesvaines pilskalnā. No barona atvadās draugi, korporācijas biedri, radinieki, apkārtnes ļaudis, dziedājuši divi vīru un trīs jauktais kori. Tā vēl šodien Cesvaines pilskalnā dus barons Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs. Diemžēl 50.jos gados barona kaps tika apgānīts, kapakmens sasists. Vēlāk kapavietu piebēra ar būvgružiem un aizbetonēja.

1993. gadā Cesvaines vidusskolas 67. izlaiduma klase iesāka kapavietas sakopšanu, vēlāk uzlikta sētiņa. Kapu bieži rotā ziedi. Valda uzskats, ka kapu kalnā apbedīts vēl kāds no barona ģimenes locekļiem, visticamāk bērns.

Baronam Ādolfam fon Vulfam bija ārlaulības bērni. Viņa dzīves mīlestība bija Lote Kalniņa, dzimusi Elksne, 23.04.1856.

Šajā mīlas stāstā dzimuši 4 barona ārlaulības bērni:

• Jānis Kalniņš, dzimis 1884. gada 13. oktobrī,(viņa meita Lilija Kalniņa 2000. gadā dzīvo Ikšķilē),
• Otīlija, dzimusi 1887. gada 4. oktobrī,
• Ferdinands, dzimis 1889. gada 14. septembrī un pastarītis
• Pēteris (Ernests?), dzimis 1892. gada 23. jūlijā.

Par faktu lietas kursā ir maz cilvēku, tai skaitā veterinārārsts Augusts Kirhenšteins, kurš 1905. gadā Jāni uzrādīja kā barona dēlu un viņš knapi izglābjās no nāves.

Ernests strādāja Rīgā par ormani,

Ferdinands Kalnings pārcēlās uz Vāciju un kļuva par rūpnieku.

Avoti: Album Dorpato-Livonorum, 1908. Cesvaines grāmata 2001.