Jānis Dambekalns

*1849. + 1931. XII 10. Kaltenē.

                Kurzemes būru kuģu īpašnieks un būvētājs.

                Avots:       „Jūrnieks” # 1/1932.

Jau agrā jaunībā, vēl zēna gados, nelaiķis izceļas ar savu enerģiju, uzņēmību un lielo darba mīlestību.

Kā puika brauc līdz uz „bočkām", kā dēvēja tanī laikā mazākos malciniekus — piekrastes braucējus, uz Rīgu, kur redz un novēro staltos, lielākos tālbraucējus, ārzemju bureniekus, par kuriem sevišķi sajūsminājās un neatlaidīgi sprauž sev par dzīves mērķi un uzdevumu — būt kādreiz tādu kuģu īpašniekam.

Jau ap 20 gadu vecumu viņš kopā ar savu dažus gadus atpakaļ mirušo brāli Indriķi iekrājuši pāris desmitus rubļu, ņemas būvēt paši pirmo liellaivu.

Kokus tie dabū uz parāda no vietējā barona Heikinga, kas bija dūšīgos jauniešus novērojis un tiem uzticējies. Pēc pāris gadiem tie liellaivu atpelnījuši. Un tā bez pārtraukuma tie uzbūvē desmit gadu laikā vairākus mazākus kuģus.

Ar pirmo lielāko divmastnieku „Emīlija" tie jau brauc uz Pēterburgu. Pēc tam uzbūvē 2-m. «Anna Olga".

Tad 1878. g. nolaiž no štapeles 650 tonnas lielo 3-mastu gafelšoneri un to zīmīgi nosauc par «Latviju".

Jāatzīmē, ka tas ir pirmais kuģis, kas guvis «Latvijas" nosaukumu.

Pēc tā nolietošanās 1895. g. to notākelē un uzbūvē lielāku 3-mastu šoneri (850 t.) un to nosauc atkal par „Latviju".

Starplaikā un pēc tam ir uzbūvējuši vairākus 3-mastu gafelšonerus un šonerus, kā „Tēvija", «Markus", „Emma", „Uranus", «Indriķis" u. t. t, kopā 18 lielākus tālbraucējus kuģus.

Pie katra šī kuģa būves tie personīgi ņēmuši visaktīvāko dalību, var sacīt, vai katru koku paši mežā nolaiduši un jūdzēm tāli, īpaši ozolus, kas tuvumā nebija, jūrmalā saveduši. Būves darbus beidzot ar ielaišanu ūdenī, kas prasīja, lēzenās piekrastes apstākļu dēļ, sevišķi lielu uzmanību, prašanu un veiksmi, brāļi Dambekalni paši visu vadījuši.

Jāņa Dambekalna mūžs ir bijis viens nemitīgs, sūrs, grūts darbs. Tas ir nesis lielu svētību visai plašai apkārtnei un mūsu kuģniecībai, jā, pat visai mūsu valstij. Uz šiem kuģiem ir braukuši daudzi no mūsu ievērojamākiem jūrniekiem gan kā stūrmaņi, gan kā kapteiņi, no kuriem labs skaits vēl šodien vada mūsu tirdzniecības flotes tvaikoņus.

Avots: Jūrnieks, 01.01.1932