Gerhards Feders

Studentu korporācijas Lettonia filistrs.

[mācītāja Georga Federa dēls]

***

* 1890. III 05. Cēsīs. + 1974. VII 06.

                1913. beidzis Tērbatas Universitāti, bērnu slimības,

                1914. Obuhova slimnīca,

                1914/1917. Krievijas armijā,

                1919/1921. Krievijas Sarkanā Krusta dienestā,

                1922/1943. Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē,

                1943. Elizabetes 77.

Latvijas universitātes Bērnu slimību klīnikas bij. asistents priv.-doc. Dr. med. Gerhards Fedders pēc svētīga darba dzimtenē un trimdā slēdzis savas acis uz mūžu 84 gadu vecumā 1974. gada 6. jūlijā un māc. M. Ozoliņš viņu izvadīja uz mūža dusu 9. jūlijā "Crystal Lake" kapu latviešu nodalījumā, daudziem tautiešiem piedaloties. Daudzi viņu atceras vēl no Rīgas laikiem, kad viņš palīdzēja atgūt veselību neskaitāmiem bērniem gan Rīgas bērnu slimnīcā, gan savā plašajā praksē Latvijas galvaspilsētā.
Gerhards Fedders bija dzimis 1890. gada 5.martā Cēsīs, kur viņa tēvs bija lauku draudzes mācītājs. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas 1907. gadā nākošais LU mācības spēks uzsāk studijas Tērbatas universitātē un Medicīnas fakultāti beidz 1913. gadā. Viņa tēvs tomēr šo dienu vairs nepiedzīvoja.
Kolēga bija dzimis ārsts, un viņa īpašas intereses piederēja bērniem. Tāpēc viņš arī pēc atgriešanās no Krievijas kara laukiem (1914. - 1920.) atbrīvotā dzimtenē pieteicās ,un arī kļuva par vienu no pirmajiem Medicīnas fakultātes asistentiem jaundibinātajā Latvijas universitātē. Viņš palīdzēja noorganizēt prof. Gartje vadīto Bērnu slimību klīniku Rīgas pilsētas Armisteta bērnu slimnīcā Torņkalnā.
Gerhards Fedders bija klusas dabas, bet labs apmācītājs un debatētājs, ja lieta grozījās ap bērnu jautājumu un to veselības sargāšanu. Mums, viņa studentiem, viņš palīdzēja iepazīties ar bērnu slimību īpatnībām, kas diezgan krasi atšķiras no pieaugušo. Ne katrs bērns, piem., atvērs muti, ja to prasa, un gulēs mierīgi, ja tas vajadzīgs. Pārvarēt šīs grūtības, iepazīstinot studentus ar šīm īpatnībām, kolēga ar pacietību palīdzēja. No Rīgas bērnu slimnīcas un LU klīnikas ir nākuši vairāki labi pazīstami bērnu slimību speciālisti, to starpā arī bērnu slimnīcas vēlākā direktrise Dr. Ozols-Ķurzēns. Rajonu ārstiem iegūtas zināšanas palīdzēja viņu praktiskajā darbā mazpilsētās un uz laukiem.
Kolēga bija liels dabas mīļotājs un liels mednieks. Sevišķi iemīļoti bija Ugāles meži Kurzemē. Viņa kabinetu un uzgaidāmo istabu greznoja daudzas trofejas: briežu un stirnu galvas vai ragi vai arī meža cūku galvas u.t.t. Viņa mazajiem slimniekiem bija ko noskatīties, un vienam otram pārgāja bailes no ārsta baltā ķiteļa, kad bija jāiet iekšā
Kol. Fedders savā garajā mūžā ir publicējis daudzus darbus zinātniskos žurnālos Latvijā, Francijā un Vācijā. Arī Latvijas periodiskos izdevumos viņš ir rakstījis par bērnu veselības jautājumiem, tos apgaismodams visiem saprotamā valodā. Par to mātes bija viņam pateicīgas, jo zināja, kā rīkoties, ja viņu mazais mīlulītis bija sasirdzis, zināja, kādus mājas līdzekļus lietot, iekams jāgriežas pie ārsta. Starp šiem rakstiem būtu minami vairāki, kas skāra tuberkulozi, kā plaušu tā arī kaulu un locītavu, raksti par lipīgām slimībām un iedzimto sifilisu, raksti par Rīgas jauniešu garumu un svaru un par jaundzimušo svaru. Viņš ir rakstījis arī par Latvijas jūrmalas klimatu un vasaras saules iespaidu, skatoties no medicīniskā viedokļa, šīs publikācijas rāda viņa daudzpusīgo interesi, tām sakars ar bērna veselību un klimatu. Šie raksti un pētījumi rāda viņa plašās intereses šinīs nozarēs.

                Avots:       LVVA P1023-2-11-73.;

                                LABR R9374-06.;

                                “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R. 1938.

                                 Latvijas ārstu un zobārstu apvienības apkārtraksts, 1974