Kārlis Bojārs

Dzimis Gau­jienā.

Beidzis Valkas pilsētas skolu, strādājis par darbvedi pie Valkas notāra un Valkas apr. policijas valdē. 1911.gadā iestājās armijā, 145. kājnieku pulkā. Līdz 1914.gadam sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi.

1914.gada jūlijā, sā­koties 1. pasaules karam, pārcelts uz 293. kājnieku pulku.

Vecākais apakš­virsnieks, feldfēbelis, podpraporščiks

22.05./04.06.1916. Krievijas armijas Dienvidrietumu frontē Galīcijā un Volīnijā sākās liela uzbrukuma operācija, kas kļuva pazīstama kā ģenerāļa Brusilova (Алексей Алексеевич Брусилов) pārrāvums

Kopā ar pulku piedalījās Galīcijas kaujās, 1915. gada aprīlī paaugstināts par praporščiku un rotas komandieri

Vairākkārt ievainots.

Podporučiks (1916 IV)

No 1916.gada maija virsnieks 8. Valmieras latv. strēln. bataljonā (vēlākajā pulkā), no 1917 VII-Latv. strēln. rezerves pulkā (bataljona komandieris).

Poručiks (1917 IV), štābkapteinis (1917 IV).

1918.gadā atvaļināts.

No 1919.27.11 Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis 1. (vēlākajā 4.) Valmieras kājnieku pulkā (rotas komandieris, no 15.111 bataljona komandieris, no apr. pulka komandiera palīgs).

Pulkvežleitnants (1919 VI), pulkvedis (1935).

No 1919.gada novembra pulka komandieris, 1922-23 bataljona komandieris.

1923.gadā beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku.

1929.gadā beidzis bataljona komandieru kursus.

No 1933.gada pulka komandiera palīgs 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no 1935.gada - 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

1935.gadā iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri, 1936.gadā - par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri.

1938.gadā beidzis pulka komandieru kursus.

1938.gada augustā atvaļināts pēc paša vēlē­šanās.

Dzīvoja Lugažu pagastā.

No 1944.gada bēgļu gaitās.

Miris 1946. g. 28. janvārī Minhenē, Vācijā.

Apbalvojumi:

a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ., Igaunijas Bk;

b) Krievijas Sv. Jz, Sv. Šo II (š) un III (š) šķ., Sv. Ao III (š) un IV šķ.

Precējies 1916 ar Paulīni Vanderi, dēls Kārlis Imants (1917-1943; Latvijas armijas leitnants, 1941 izvests uz Noriļskas soda nometnēm).

Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 114. lpp.

Avots: http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/

LKOK nr.3/270

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. novembrī no Doles salas līdz Jaunjelgavai, 13. novembrī pie Mercendorfas, Baldones muižām un 14. novembrī pie Lieliecavas.