Fricis Vilis Upenieks
- Geburt:
- 04.04.1896
- Tot:
- 07.03.1990
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
FRICIS UPENIEKS VILIS (1896-1990), pulkvedis-leitnants.
Dz. 4. apr. Gaiķu pagastskolā skolotāja ģimenē.
1913 beidzis Tukuma pilsētas skolu.
Bijis skolotājs Gaiķu ministrjas skolā.
1915 VIII mobilizējās armijā un ieskaitīts 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā.
1916 VII beidzis Pleskavas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis Latv. strēln. rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā), no dec. -7. Bauskas latv. strēln. pulkā.
Podporučiks (1917).
No 1918 IV dienējis Sarkanās armijas 7. latv. pad. strēln. pulkā; 1919 VI dezertējis.
No 1919.10. VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virs-leitnants); dienējis Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonā (no jūl. nos. 4. Siguldas kājnieku pulks, no aug. - 6. Rīgas kājnieku pulks); no 1919 VII rotas komandieris.
Nov. ievainots. 1920 VII pārcelts uz Robežsargiem (vēlāko Robežsargu diviziju); no nov. rotas komandieris.
1922 pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku.
Kapteinis (1924), pulkvežleitnants (1934).
1926 un 1930 beidzis virsnieku kursus.
No 1934 bataljona komandieris, vēlāk štāba priekšnieks.
1939 iecelts par bataljona komandieri 5. Cēsu kājnieku pulkā, 1940 II - 10. Aizputes kājnieku pulkā.
1940 IX pārskaitīts 24. TSK; 285. strēln. pulka štāba priekšnieks.
1941 VI izbēdzis no karaspēka vasaras nometnes Litenē.
Vācu okupācijas laikā 1941-43 cenu inspektors Bauskā.
1943 mobilizējās latv. leģionā; inspektors Paplakas mācību nometnē.
1944. g. rudenī atgriezies Rīgā.
No 1945 padomju apcietinājumā, piespriesti 10 gadi ieslodzījuma.
Atradies Jaroslavļas apg. soda nometnēs.
Atbrīvots 1954.
Dzīvoja Jaunpilī, Višķos, no 1962 - Rīgā.
Bijis liftnieks trikotāžas fabrikā "Rīgas adītājs", vēlāk pensijā.
Miris 1990. g. 7. martā.
Apbedīts Bauskā, Jaunajos kapos.
Apbalvojumi:
a) Latvijas LKo III šķ., TZo V šķ., ANk.
Precējies 1921 ar Irēnu Štālu (l 898-1967), bērni Edgars (1922-1967), Veneta Ērika (l926).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 473. lpp.
Keine Orte
06.07.1919 | Latvijas brīvības cīņas. Vidzeme atbrīvota. Ziemeļlatvijas brigāde ienāk Rīgā
1919. gadā Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde Jorģa Zemitāna vadībā.