Vladislavs II Jagello
Vladislavs II Jagello
- Geburt:
- 01.03.1456
- Tot:
- 13.03.1516
- Zusätzliche namen:
- Vladislav Jagellonský; Ulāslo II, II. Ulászló, Jagellons
- Kategorien:
- Aristokrat, Gouverneur, König, Soldat
- Nationalitäten:
- litauer, pole
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Vladislavs II Jagello (Jagellons) bija Bohēmijas karalis no 1471. gada un Ungārijas un Horvātijas karalis no 1490. gada līdz savai nāvei.
Dzimis Krakovā. Polijas karaļa Kazimira IV un viņa sievas, Vācijas un Ungārijas karaļa Alberta II meitas, Austrijas Elizabetes vecākais dēls.
Pēc Jirži no Podebradiem nāves ar viņa atraitnes Joannas atbalstu Vladislavs II 1471. gadā (15 gadu vecumā) kļuva par Bohēmijas karali.
Tomēr Māķāšs Huņadi arī ieguva tiesības saukties par Bohēmijas karali, kā arī ieguva kontroli pār Lužicu, Silēziju un Morāviju, Vladislavam atstājot pašu Bohēmiju.
Pēc Māķāša Huņadi nāves Vladislavs II ieguva arī Ungārijas troni. Viņš ar galmu pārcēlās uz Ungāriju, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Vladislava II valdīšana iezīmējas ar centrālās varas vājināšanos un augstmaņu varas nostiprināšanos.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kasimir IV. Jagiełło | Vater | |
| 2 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Brüder | |
| 3 |  | Sigismund der Alte | Brüder | |
| 4 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Schwester | |
| 5 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Neffe | |
| 6 |  | Albrecht von Preußen | Neffe | |
| 7 |  | Sigismund II. August | Neffe | |
| 8 |  | Katharina Jagiellonica | Nichte | |
| 9 |  | Anna Jagiellon | Nichte | |
| 10 |  | Isabella Jagiellonica | Nichte | |
| 11 |  | Sophia Jagiellonica | Nichte | |
| 12 |  | Bona Sforza | Schwägerin | |
| 13 |  | Władysław II. Jagiełło | Großvater | |
| 14 |  | Jadviga Polijas karaliene | Großmutter | |
| 15 |  | Algirdas | Ur-Großvater |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā
