Pēteris Voldemārs Pommers

LKOK nr.3/1077

Kapteinis Atsevišķā (studentu) rotā.

Apbalvots par 1919. g. 22. maija cīņām pie Piņķu baznīcas. Ordenis piešķirts 1921. gadā.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu No 1936. g. līdz 1939. g. Rīgas policijas prefekts. 1939.g. sevišķu uzdevumu policijas inspektors.

Dzimis 1894. g. 6. okt. Valmierā. Beidzis ģimnāziju, studējis Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, beidzis Odesas karaskolu, pēc tam dienējis latviešu strēlnieku formējumos. No 1917. g. febr. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās Rīgas frontē. 1917. g. okt. pulku atstājis, darbojies B. Savinkova organizācijā pulkveža F. Brieža vadībā Maskavā. 1918. g. maijā atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec., piedalījies kaujās Kurzemē un Rīgas atbrīvošanā kā vada, vēlāk rotas komandieris. 

1919. g. 22. maijā pie Piņķu kroga zem niknas uguns Pommers veda savu rotu triecienā un izsita ienaidnieku no pozīcijām. Tā rezultātā stāvoklis visā frontē bija glābts un ienaidnieka kolonnai nogriezts ceļš no Bulduriem uz Pūpes (Babītes) staciju, kā arī atņemti 2 lielgabali.

Pēc Rīgas atbrīvošanas bataljona komandieris 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un vēlāk Latgalē. 1921. g. tiesnesis kara tiesā. 

1940. g., vairoties no komunistu represijām, devies uz Vāciju, no kurienes atgriezies vācu okupācijas laikā. Izpildījis Latvijas pašpārvaldes Iekšlietu ģenerāldirekcijas Rīgas kārtības dienesta priekšnieka pienākumus. 

2. pasaules kara beigās atkal devies uz Vāciju, no kurienes 1951. g. emigrējis uz ASV. Dzīvojis un strādājis Čikāgā, kur 1957. g. 4. maijā miris.